Ex draugu dāvinātās rotaslietas

Nēsāju!
Man liekas stulbi nenēsāt tikai tāpēc, ka ex dāvinājis... Kaut kad retos gadījumos, varbūt atdotu lombardā, bet tā man liekas stulbi.
Un visstulbāk, ko draudzenes darījušas - atdevušas ex rotaslietas atpakaļ :D

Nenēsāju, atbrīvojos no tām rotām

Es tieši nevaru saprast, ko iesākt ar saderināšanās gredzenu, gribu no tā atbrīvoties. Nebija pārāk dārgs, negribu arī, ka kāda cita nēsā (uz lombardu tādēļ arī nenesīšu), laikam jāmet no tilta kādā upē.

Stāv plauktiņā, bet nekad nenēsāju.

Mari, bet kā Tu no tām atbrīvojies?

Ja rota patīk, tad jānēsā. Ja nepatīk, tad jāliek lādītē, gan jau kādreiz noderēs.
Ja gribam, varam mantām, piesiet sentimentālu vērtību, bet ja ne, tad ne. Nēsājam tālāk it kā sevis veikalā nopirktu. Simple as that.

Man paldies Dievam, daudz rotu no bijušā nemaz nebija. Un tās, kas bija jau ir saplīsušas vai pazudušas. Lai gan viena man tomēr stāv, to es tā arī neesmu vilkusi kopš šķiršanās (kas jau bija ļoti, ļoti sen), bet ik pa laikam uzmetu acis un pasmaidu. Tā forši atcerēties kāpēc viņš man viņu dāvināja un kā tas viss notika.
Bet kas attiecas uz tevi, domāju, ka pašai ir jāizlemj. Ja tev nav nekādu emociju - tad uz priekšu nēsā, bet ja nevari, tad atdod kādai citai, izmet vai noliec kādā stūrī :D nekādu dižo variantu jau nav.

Ja būtu kas tāds, kas man ļoti patiktu, noteikti nēsātu un neiespringtu par to, ka bijušais dāvinājis. Vienu dienu lasīju bojātās zelta rotas un piemetu klāt arī bijušā dāvinātos auskarus, jo man tie tiešām nepatika... pārdevu TAVEX

Šķiet,ka no rotām viss ir izmests. Vismaz nekas šobrīd nenāk prātā,kas varētu būt vēl palicis. Tomēr nesen skatījos uz citiem dāvinājumiem un nevarēju saprast,vai man maz to vajag savā telpā. Tāpēc šādas tādas dāvaniņas jorpojām man ir,protams,praktiskos dāvinājumus es ārā nemetu.

laikam jāmet no tilta kādā upē.

Esmu nometusi ķēdīti no tilta lejā,kam apakšā lielceļš.

Ikdienā no tām nevienu nenēsāju, bet man vispār maz rotu, kuras nēsaju pastāvīgi, patīk pamainīt. Pa laikam uzlieku arī ex dāvātās ķēdītes, auskarus, man tās ir tikai rotaslietas, nedomāju par to, kas tās dāvinājis.

Nēsāju. Protams, ja baigi tur sit par bijušo, tad nenēsāju, nolieku lādītē un miers. Kad izšķīros, turpināju nēsāt gredzenu no bijušā, jo pie tā biju nežēlīgi pieradusi un jutos drošāk, kad bija eksāmeni. Nezinu, kā tāds laimes talismans likās, bet nu nevienam jau nav jāzin, kas man to gredzenu dāvinājis.

Queenue, juvelierim pārdevu, pārkausēšanai

Nēsāju, jo man, valkājot tās rotas, baigi nedomājas par bijušo. Tagad ir vienkārši skaistas rotas. Netaisos ne atdot, ne pārdot, jo patīk pašai. Kāpēc gan nenēsāt?!
Tikai tagadējais draugs ir prasījis par vairākām rotām, vai bijušais dāvinājis. :D

Vot to mešanu no tilta es nesaprotu.
Pašai nevajag, bet citai arī lai netiek. Pret pašu dāvinātāju ar nav tāda attieksme?
Kāda starpība, kas to gredzenu pēc tam nēsās? Tas ir tikai metālu un akmeņu sakombinējums. Nozīmes piešķiram mēs pašas!

Nenēsāju. Atbrīvojos no tām,tāpat kā no citām lietām un dāvanām.

heartkiller, un kā tad tas izpaužas - tā atbrīvošanās? Sadedzināji? Pārdevi? Izmeti upē? Apraki mežā?

Es domāju, ka jāpārdod juvelieriem vai jāpārdod kādā no rotu veikaliem.

Es,piemēram, nevarēju sadzīvot ar tām rotām. Kādu laiku jau vēl nēsāju, bet tad es sapratu,ka tās rotas man nodrošina tādu kā saikni ar bijušo un es jūtu,ka katru dienu pievēršu tam pārāk lielu uzmanību. Likās,ka tā ir pēdējā nepārrautā saikne un līdz ko atbrīvojos no tām lietām, tā jutos daudz labāk un brīva.

Nenēsāju. Izmetusi gan neesmu, tās stāv atsevišķā lādītē.

shad tad uzlieku.. jo patiik..