Vakar uzzināju, ka mans draugs mani krāpj jau no pirmās mūsu attiecību dienas. Kopā esam apmēram gadu.Sajūta tāda it kā būtu dabūjusi ar lāpstu pa pieri un bonusā visam tam, tas, ka visi mūsu draugi to lieliski zināja, t.sk. mana labākā draudzene.
Jūtos piekrāpta dubultā,kāpēc neviens man nevarēja to pateikt jau ātrāk, kamēr attiecības bija tikai sākuma stadijā, tagad to uzzināt bija ellīgi sāpīgi, vēl aizvien nevaru sevi piespiest tam noticēt.
Jautājums Jums nav,kāpēc viņš mani krāpa, ar šī bezjēdzīgā un destruktīvā jautājuma analīzi mans prāts neizbēgami nodarbosies pats. Jautājums ir, kā tikt pāri tam, ka ne tikai viņš man meloja acīs skatoties, bet arī cilvēki, ko saucu par saviem draugiem?
Vai jebkad spējāt piedot, vai vispār ir kāds pamatojums, kā kaut ko tādu var nepateikt redzot, ka cilvēkam tiešām ir jūtas pret otru?Vai tas nav draugu pienākums - pasargāt vienam otru? Es vienkārši nesaprotu un man ļoti sāp.
6
