Kas notiek?

Priekš kam tev nopietnas attiecības?

Puķe, kādēļ , lai meitene negribētu nopietnas attiecības 18 gados? :D Nejau vecums ir galvenais, bet gan tas, cik ļoti tu jūties pieaudzis un nobriedis. Varbūt autore ir miss nopietnības un apzinības kalna gals.
Daudzas te raksta , akdievs, 18 gados un nopietnas attiecības.. Parunājat ar savām mammām un tētiem , cik gados viņiem bija jau nopietnas attiecības? , bērni , kāzas.. cik es zinu, tad ļoti agri!

o tagad sāksies sacensība kura bija šķistāka savos 10 gados :D

Un Tu esi topmodele/slavena aktrise, kuraa visi samiilas? Ja Tev ciema vai pilseetas aaksti izraada simpaatijas, uzaicina uz diseni vai randinju utt, tad Tev savaa galvinjaa liekas, ka Tevii samiileejaas un Tu, taada krutaa beibe, pasuutiiji. Ja Tev taa peedeejaa gada varza buutu kritusi pie kaajaam ar gredzenu, daavaatu savu sirdi un sauktu pie sevis dziivot utt, bet Tu lepni teiktu - "NĒ"!!! Taadaa gadiijumaa shai teemai buutu jeega. Te izklausaas, ka kaut kaadi aaksti baarsta fraazi "es tevi miilu" pa labi un kreisi, un shii naivi tic.
Izaudz, meitene, un nepinies ar visiem peec kaartas, esi mazliet izveeliigaaka, tad arii naaks kaads, kursh patiesi iemiileesies, un kuraa Tu iemiileesies. Shobriid tas taads pusaudžu tusiņš.

Autore, kāda vecuma vīrieši tev atzīstas mīlestībā?(Kā tu to dēvē)

Kas, kas... Jāizaug.

+

18 gadu vecumā to vispār nevajadzētu nosaukt par problēmu. Tev būt jādomā pašai par sevi un par skolu. Saprast ko tu pati vispār taisies darīt nākotnē.
Pirmkārt, protams, Tu pati vēl līdz galam neesi attīstījusies kā personība. Tev vajag laiku pašai sev, lai augtu, pilnvaidotos un baudītu dzīvi.
Neiesprinsti uz muļķīgām lietām, kuras šobrīd var šķist kā problēma. Pati pēc pāris gadiem sapratīsi, cik tevis teiktais skan muļķīgi.


UN tās attiecības kurus tu nosauci par nopietnām tagad, esmu gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka vēl pēc gadiem 4-5 Tu pati par to pasmiesies.

Autore, kāda vecuma vīrieši tev atzīstas mīlestībā?(Kā tu to dēvē)

Pēdējā laikā ir bijuši visādi, 21, 27, 19, 22, tādās vecuma grupās.
Taču, kā jau minēju, viss ir labi, līdz tam brīdim, kad skan tie liktenīgie vārdi.

Kādā sakarā tev kāds saka, ka mīl, ja Tu pat neesi ar viņiem bijusi kopā? Tu esi idiote vai tie "vīrieši"? :D

Man šis posms arī ir bijis, īstenībā , ir, un krietni ieildzis 20+ gados ,it kā esmu attiecībās jau ilgi ,priekš manis gads jau ir ļoti ilgi ,bet NAV man miera ,NAV. Es to skaidroju ar savu nežēlīgo uzmanības badu, man visu laiku vajag apkārtējo cilvēku uzmanību ,kuri man šķiet saistoši un interesanti, bet draugu tas dzen vājprātā ,bet sev neko nevaru padarīt, jo noraujos atkal un atkal.

Nošaujies.
man neviens pistoli nedod, zinu kam ir bet kauns prasīt :D

miega zāles arī neviens nedod :(

nu varbūt sāc ar to, ka neguli ar visiem pēc kārtas, bet iepazīsti tos, kuri tev tiešām patīk. man šķiet, ka tu vīriešus neiepazīsti tuvāk, bet tīri virspusēji pēc vizuālā tēla, kādu iespaidu rada sabiedrībā un cik atzīts viņš tajā ir, bet pašā cilvēkā tu neiedziļinies. vai arī, ja iedziļinies, viņš nespēj tevi aizskart dziļāk. tāpēc arī ir tāds riņķa dancis. ja vēlies saprast sevi, ieteiktu beigt šīs kaķu-peļu spēlītes un ielaisties attiecībās tikai tad, kad viņš tevi sāk vairāk interesēt par to, kāds viņš ir gultā.