Izprovocēt greizsirdību

Beidziet šīs glupības taisīt ar kaut kādām greizsirdības izraisīšanām! Tā tikai visu vērsīsiet uz slikto pusi ..

Vīrieši ir vienkārši un viņiem vajag tiešā tekstā pateikt, ko no viņiem grib (vēlams ar maigumu un mīlestību). Mēs neesam ekstrasensi un sestā sajūta arī mums pieklibo attiecībā uz sievietēm!

Es, personīgi, vienmēr esmu uzskatījis, ka sievietei pašai ir galva uz pleciem, un, ja viņa to nespēj lietot, lai atvairītu savus pielūdzējus un izvēlētos mani, tad man tāda nav vajadzīga.

Mūsu attiecības ir "iesūnojušas". Mēs esam kopā jau vairākus gadus, bet nekas nemainās un attiecības stāv uz vietas, jo viņš uzskata " ir labi tā kā ir"

a ko Tu gribi , lai viņš dara !? uz skropstām stāv tavā priekšā .... !? :D :D

Šito es nesaprotu...

Iesaku neizraisīt greizsirdību! Iesaku meklēt kādu citu risinājumu!

Vīrieši ir vienkārši un viņiem vajag tiešā tekstā pateikt, ko no viņiem grib (vēlams ar maigumu un mīlestību).

+++ un tās intrigu vērpšanas un aplinkus gājienus viņi bieži vien nepamana un nesaprot. Ja arī saprot, tad tas viņus nokaitina tik pamatīgi, ka sieviete pati visu vien nočakarē un attiecības ar to arī beidzas. Manam vīram sākumā bija ļoti grūti pierast pie tā, ka netaisu nekādus māņu manevrus, viņš visu laiku katram teikumam vai rīcībai meklēja zemūdens akmeņus. Jo bija pie tādām intrigantēm pieradis. Kad viņš saprata, ka saku visu pa tiešo, tad arī viņš mani apprecēja un ir laimīgs :D

To Sjelo

Par nākotni viņš īpaši nemaz negrib īpaši runāt, jo saka " ir labi tā kā ir'" un viņš zina, ka ar to man nepietiek, ka es gribu ģimeni.
Pret kāzām viņam nav nekādas ne attieksmes ne gribēšanas. Viņš neko negrib mainīt, lai viss rit savu gaitu. To es saprastu, ja mēs satiktos pirmo gadu, bet mēs jau esam kopā piekto....

Avene, nu tātad patiesībā ir jautājums - kā pamudināt vīrieti Tevi apprecēt.
Daudz plašu diskusiju par to bijis ;) Palasies. Bet atslēgas vārdi jau pamatā vieni - vai Tev precēšanās būtu svarīgāka par kopā būšanu ar vīrieti? Vai vīrietim neprecēšanās būtu svarīgāka par Tevis pazaudēšanu? (tādā ziņā, ka precēšanās nav nekas nenormāls, ja cilvēks vēlas veidot ģimeni, stabilitāti, kopīgu iedzīvi utt.)
Jo vienam vai otram no jums abiem nāksies savu viedokli mainīt. Jāizlemj, kuram.

Tikai tāpēc, ka būšana kopā ar vīrieti un viņa mīlestība man ir svarīgāka, par laulības apliecību ir vienīgais, kāpēc es attiecības neesmu pārtraukusi.

Stāsts iz dzīves. Paziņa ar savu draugu arī bija kopā 5+ gadus, bildināt šis netaisījās, paziņa tikai nopūtās, ka drīz bērniņu gribētos, kāzas, bet nekā. Tad šie pašķīrās uz 2 nedēļām un paziņa aizgāja uz pāris randiņiem ar citu puisi, lai ķip, padarītu bijušo greizsirdīgu. Pēc tam abi atkal sagāja kopā, dzīvo vēl pāris gadus, vēl joprojām bildinājuma nav. Toties puisim ir arguments: "ja tu no manis nebūtu aizgājusi uz tām 2 nedēļām pie cita, tad tev sen jau būtu gredzens pirkstā. Bet tagad nejūtos pietiekami drošs, lai tevi apprecētu." Un tā viņi dīvo vēl šobaltdien, paiņa tikai žēlīgi noskatās, ka visi apkārt precas un dzemdē. Un gadi tikai iet uz priekšu... Žēl man tās muļķes....

Tici man, greizsirdība nav nekas labs, jā, varbūt tagad tev šķiet - oi, cik žēl, ka mans vīrietis nav greizsirdīgs utt., bet kad uznāks viņam tevis izraisīta greizsirdības lēkme, labi nebūs

Lollipop, kāpēc muļķe??? Ko viņai bija darīt, pagaidīt vēl 5 gadus? Un kā viņa varēja zināt, ka, ja nebūtu aizgājusi, šis būtu biņi apprecējis? Varbūt šī īsā pauze džekam ir tikai attaisnojums, kāpēc neprecēt. Plika atruna

Varbūt šī īsā pauze džekam ir tikai attaisnojums, kāpēc neprecēt. Plika atruna

Pēc sieviešu loģikas būtu - tieši jāprec, lai atkal neaiziet! Nu cip, taču būtu viņš greizsirdīgs! :D
Tātad tāda taktika neder. Ir jārunā, atklāti jāpasaka, ka tas tomēr ir svarīgi un ar domu par nākotni tomēr vēlētos zināt, vai tāda iespējamība pastāv.

Manējais bijušais gudrinieks arī kaut ko līdzīgu teica, ka, būtu es pagaidījusi mūsu 10 gadu jubileju, tad gan jau apprecētu. Zini, ko man gribējās? Dirs* viņu pasūtīt par tādiem vārdiem! Man nav jāpierāda kaut kāda sava uzticība 10 gadu garumā, lai būtu pelnījusi apprecēties. Tāpat arī autorei nav jāgaida 5 vai nez cik gadi, lai kaut ko pierādītu?

Tieši tā džekam tā ir tikai atruna, tieši tāpēc līdz šim es savējo nekādā ziņā neprovocēju lai "nebūtu kur piesieties" un lai tādu atrunu nebūtu. Tāpēc manējais izņemot " ir labi tā kā ir" neko sakarīgāku nevar pateikt.

Es laikam esmu neritīga sieviete , Jums šķiet , ka kaut kas mainīsies pēc kāzām, gribās balto kleitu, citu uzvārdu... es nesaprotu !? Galvenais taču lai ir labi kopā , ar vai bez gredzena pirkstā ... vai tad ne ?

Tikai āķis ir tajā, ka ne visi vīrieši vispār grib precēties. Vēl jo vairāk, ja sieviete viņu cenšas pataisīt greizsirdīgu. Galvā taču visu ko var izdomāt kas un kā varētu notikt... Labi, lai sauc tagad cita vārdu naktī, bet kā var zināt, ka to pašu vārdu nesauks arī pēc 2 gadiem ar visu laulības apliecību dokumentu mapītē? Un tad jau gan būs jāšķiras, kas nozīmē tikai lieku papīru cilāšanu.

Manā gadījumā mainīsies. Lai gan mēs satiekamies gandrīz katru dienu, mēs nedzīvojam kopā.

weee
Es gan pilnīgi to saprotu.
Tā, pirmkārt, ir uzticības izteikšana šai sievietei, tas ir statuss (tas mūsdienās nav mazsvarīgi), tās ir juridiskas saistības = drošība. Tas nav tikai gredzens.
Manā skatījumā kāzas ir loģisks nākamais solis pēc vienkāršas "draudzēšanās".
Neiet runa par to, ka kaut kas mainīsies pašās attiecībās - vai tad kāds to vēlas un apgalvo, ka tā būs? Tāpēc arī arguments "ir labi tā, kā ir" gluži neiztur kritiku. Arī pēc apprecēšanās ir labi.
Pēc tādas loģikas - ja reiz nav starpība precēties, nav arī starpība neprecēties... ja vien sirds dziļumos tātad nebaidies no šādām saistībām ar otru cilvēku...

kordelia - muļķe tāpēc, ka turpina gaidīt....

kordelia - muļķe tāpēc, ka turpina gaidīt....

Sākumā visi komentāri bija gandrīz negatīvi, jo vēlos kaut ko darīt (izraisīt greizsirdību)- beigās es esmu muļķe ka turpinu gaidīt.....

Vakar tieši vīram uzprasīju - kas tieši ir mainījies pēc kāzām, kādas ir viņa sajūtas. Viņš pateica, ka nav mainījies nekas, izņemot to, ka es esmu viņa un viņš ir mans. Punkc. Viņam atbildība liekoties savādāka, tāda tuvāka.
Ļoti patika DaYas komentārs.