Māk/nemāk pastāv gan!
Kad ar savu puisi sāku randiņot un pienāca pirmā bučošanās reize, pirmajās kautrajās reizēs vēl viss bija labi un forši, bet kad kundziņš iekarsa, likās, ka tūliņ mani apēdīs. Tad nu arī ņēmos stāstīt un demonstrēt, kas man patīk un kā man patīk. Un viss mainījās uz labo pusi. :)
Ne velti saka, ka mīlnieki jau no paša attiecību sākuma, un jo ilgāk kopā jo vairāk, sāk līdzināties viens otram. Kaut vai tie būtu žesti, ģērbšanās stils, runas veids vai sava īpašā bučošanās tehnika.
Ir arī citāda pieredze, pirms tam bija viens čalītis, izskatīgs, jauks, manieres vietā, bet dumjš kā zābaks un skūpstījās drausmīgi. Tam gan es uzreiz teicu ka nav "pareizā ķīmija" un labāk būs, ja mēs vairs nebučosimies :D