Ar tagadējo vīru nodzīvojām gadu attāluma attiecībās. Iesākumā viņš meklēja darbu valstī, kur atrados es. Tad nolēmām, ka tomēr abi vēlamies būt kādā no ES valstīm, lai nav jāuztraucas par darba atļaujām.
Kompromisu radām, dodoties uz valsti, kur ir vairākas valodas un katrs kādu no tām pārvaldījām. Darbu atradām abi uzreiz, jo mājās negribēju palikt. Laika gaitā gan nopratām, ka valsts sistēma mums nav pa prātam, tāpēc pārcēlāmies uz valsti, kur vīrs uzauga. Šobrīd ir sanācis tā, ka es mainīju visu savu ierasto dzīvi, lai būtu ar šo cilvēku kopā. Vismaz no savas puses viņš dara tik daudz, lai palīdzētu man integrēties, uzsākot valodu kursus, mācības utt.