Mana dzīve neiet uz priekšu

886

Reģ: 10.11.2011

Sveikas.
Man ir problēma tāda ka laiks skrien kā traks, bet es pati neko nespēju sasniegt , ātri loti padodos, pametu mācības , tad atsāku visu no gala.
Viss saakaas jau vidusskolas laikaa, kad saaku kaveet skolu, loti nepatika iet uz skolu it īpaši pēc sliktajām atdzīmēm vai arī pēc kāda uzdotā mājas darba ar kuru nevarēju tikt galā.
Es neteiktu ka es aiz slinkuma nemācījos, vienkārši man kaut kā skolā negāja.
Tad es 10 klasē kaut kur oktobrī Apmainīju skolu , domāju viss buus jauns, skolotāji mani mazāk pazīst, būs labāk. Tad pienāca 12 klase (maijs) es pametu visu, vnk negāju aizbēgu no skolas savu personīgo problēmu dēlj un nobijos eksāmenu.
Ar nākošo septembri iestājos vakarskolā uz kuru gāju katru dienu, Jo bij jaaiet tikai 2-3x nedeeljaa un bij ar mani draudzene kas arii motiveeja celties un iet... Šo skolu pabeidzu, neteiktu ka baigi slikti bet labi arī nē.
Pēc vakarskolas mani nepienjeema universitaatee deelj slikta anglju valodas un matemaatikas veerteejuma, tas mani sagrauza veel vairaak.
Tad es pametu latviju un aizbraucu prom un saaku pa mazam iet dazhaadoa kursos, mazliet jau mainiijaas mana dziive liidz palika atkal peedeejais gads un es atkal visu pametu Jo nobijos ka nepavilkšu. Es vnk panjeemu un negaaju vairs uz skolu . Likaas ka skolotaaja shiibi uz mani skatās un ja uzrakstiishu kaadu darbu labaak domas ka tas nav mans. Biezhaak sauca mani klases priekša runaat, es visa triiceeju un nobijos no prezentaacijaam.
Man visu laiku jau no vidusskolas laikiem ir bijusi šī problēma kas man velkas līdz. Taaa maaciibu pamešana man notiek neapzināti.
Nav tā ka man nepatīk skola, man patīk rakstīt, un ja vēl labi padodos viela tad vispār ar prieku eju uz skolu.
Tagad man or tā ka pašlaik neko nedaru, septembris nāk klāt un kaut kur buus jaastaajaas un es baidos pielaut kljuudu. Man ir bail justies kaa niekam, man ir bail ka man klasē uzdod kādu jautājumu un es nevaru dot atbildi.
Es nezinu ko man darīt kā no visa šī tikt laukā un beidzot kaut ko sasniegt.

P.s es nečīkstu bet domāju varbūt no malas manā rakstītajā saredzēs Manu problēmu ko es pati nevaru sevī atrast.

22.05.2014 18:33 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

Mazvērtības komplekss. Visticamāk saknes meklējamas bērnībā, attiecībās ar māti. Tagad atliek celt pašapziņu, un ja dzīve neiet uz rpiekšu, varbūt pienācis laiks pašai iet uz priekšu! :)

22.05.2014 18:37 |

tante čība

601

Reģ: 14.07.2011

šobrīd esi Latvijā?

22.05.2014 18:39 |

Nellie

886

Reģ: 10.11.2011

Tante čība, nē joprojām ārpus lv

22.05.2014 18:40 |

Nellie

886

Reģ: 10.11.2011

Sunset - es nespēju iedomaaties kur ir vaina. Varbuut arii taapeec ka vienmeer esmu bijusi viena, visur visu izdomaajaat ar savu galvu, nejuti atbalstu no vecaakiem.

22.05.2014 18:43 |

Floral

252

Reģ: 14.11.2013

Man arī tā bij.Tas ir grūti,šķiet,ka nekur nav vietas..

22.05.2014 18:43 |

Kubiete

27552

Reģ: 15.06.2012

Pēc vakarskolas mani nepienjeema universitaatee deelj slikta anglju valodas un matemaatikas veerteejuma,

1. ekasāmenus var pārlikt, lau butu labaks vērtējums.
2. izvēlies studijas kur nav matemātika nepieciešama, vai ej maksas grupā.

22.05.2014 18:48 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Es arī bastoju skolu (pie tam pamatskolā biju teicamniece), nenormāli riebās publiskās prezentācijas un jebkāda veida uzstāšanās (es pie tam vēl mūzikas skolā mācījos, kur tāda lieta ir obligāts pasākums mācību procesā). Nepatika sķībie skolotāju skatieni, pārmetumi, kārtējā izblamēšanās ar nepareizu atbildi u.t.t. Taču nekas no šī visa man neatturēja pabeigt skolu, koledžu un divas universitātes, jo lai kā man viss šis process reibās, man tomēr pārāk par visu bija princips - ja reiz esmu iesākusi, tad noteikti jāpabeidz. Ļoti palīdzēja kursabiedri un skolas biedri, kuriem bija līdzīgas problēmas un mēs kopā ar tiem cīnījāmies (špikojām kolektīvi, palīdzējām viens otram ar pierakstiem u.tml.). Lai nu cik sūdīgi tev klātos mācībās, noteikti ir vēl kāds, kuram klājas tieši tāpat. Un tad vienkārši ir jāsatusē kopā un jāuzmundrina vienam otrs! Izvairīšanās ir dabisks pašsaglabāšanās reflekss, bet tev ir jāsaprot, kādēļ tev vispār ir nepieciešamas tas, ko tu dari! Varbūt tev to nemaz arī nevajag? Nu pabeidzi videni un varbūt tev ar to arī pietiek? Ja tomēr gribi kaut ko vairāk, tad atrodi līdzīgus bēdubrāļus un cīnaties kopā.

22.05.2014 18:54 |

Marķīze

350

Reģ: 29.01.2009

Pasen uzdūros vienam rakstam, kurā bija aprakstīts, ka šitāda neticība spējai kaut ko pabeigt līdz galam, ir alkoholiķu bērniem. Tas saistīts ar bērnībā dzīrdētiem n-tajiem solījumiem, kurus nekad neviens neesot izpildījis. Nezinu gan, vai tas attiecas uz autores gadījumu.

22.05.2014 19:01 |

Nellie

886

Reģ: 10.11.2011

Neons- jā , bij man tāda bēdu brālji kā es visus trīs gadus izturēju, tad pēdējā gadā tie kas vairs negribēja iet augstāk neturpināja mācības bet es gribēju turpināt un mani bēdubrālji vairs nebij manā klasē, līdz ar to es apsēdos blakus vienai gudrītei kas vinjai pashai neapzināti vilka mani uz leju. Vinja Neko daudz nepalīdzēja rakstot esejas. Un es neesmu taada kas ies un prasiis dariit manaa vietaa. Bet salikt kopaa sakariigu teikumu gan vinja vareeja Jo kaa nekaa pati gribeeja lai es ar vinju seezhu kopaa un lai kopaa pabeidzam. Es netiku vinjai liidz un es visu pametu.

22.05.2014 19:02 |

Nellie

886

Reģ: 10.11.2011

Markīze- nē, mani vecāki nav bijuši nekad alkoholokji.

22.05.2014 19:04 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

A vot nevajadzēja pamest! Vajadzēja iespītēties, pieglaust ausis un rāpot uz priekšu, kaut pa drusciņai - pasniedzēji spēj novērtēt to, ka cilvēks cenšas, pat ja nav spīdošu panākumu.

Man arī bija tāds gadījums, ka bijām trīs bēdumāsas. Divām no mums bija milzīgi parādi īsi pirms skolas beigšanas. Vienai no mums bija krietni mazāk parādu un viņa pati bija tāda apķērīgāka (kur mums nācās piespiesties, tur viņa viegli tika galā). Nu un iedomājies - divus mēnešus pirms izlaiduma viņa vienkārši nolēma visu izbeigt un izņemt dokumentus! Nobijās, ka nenoliks! Bāc, mēs viņu meģinājām atrunāt kā tik varējām, pat skolotāji viņu centās atrunāt un solīja, ka palīdzēs un viņa noteikti visu pabeigs, bet nekā - viņa pēkšņi stulbi iespītējās... Mēs divas pabeidzām neskatoties uz parādu kalniem un ne pārāk lielām simpātījām skolotāju vidū, bet viņa pārgāja uz vakarskolu un vēl gadu atsēdēja skolas solā stulbas spītības dēļ... Tāpēc, kas attiecas uz mācībām, dažreiz ir jāatslēdz sava iekšējā balss, kura saka panikas brīdī "Tev nekas nesanāks! Tu noteikti izgāzīsies!" un pilnīgā klusumā jāturpina virzība uz mērķi... Sanāks - sanāks, nesanāks - nesanāks! Vismaz būsi pamēģinājusi!

22.05.2014 19:13 |

Story

6040

Reģ: 09.03.2012

Ja man nebuutu bijusi taada lieliska mamma, kura man neljauj padoties, es iespejams butu tada pati kaa Tu!

Nevis jabaidas kaut ko darit - kaut vai tas ir nepareizi bet jabaidas to nemaz nepameginat!

Atceros, ka 4 gadus baidijos uzsakt savu biznesu - jo teevs visu laiku teica - ka visas manas idejas ir sliktas! nee taa ir slikta ideja, ka atkal kaut ko pasaku - taa ir slikta ideja, un ne jau taa vins teica, ka ta bija slikta ideja, bet ta bija ideja, kur vins man nevaretu palidzet, un tici man, kad es izpildiju savu pirmo liell darijumu to sajutu es atceros kaa vakar! Ticiiba sev!!!! Ticiba tam, ka tas ko Tu dari ir daudzien vajadzigs!

Saac, nedomaa par sekaam, tu nekad nevaari paredzet kaads bus iznakums!!!

Es domaju, ka Tev jaatsaak macibas - un nedomajot par rezultaatu tas jadara, njem visu vieglaak, nav verts uztraukties - ej un dari!

22.05.2014 19:23 |

sniegabumba

5726

Reģ: 27.08.2011

vispār skatos,ka Tu esi cietējas lomā jau ilgu laiku...ne attiecībās veicas, ne dzīvē. tāda sajūta,ka pati neapzināti izvēlies neīsto vīrieti, neīstos ceļus, dzīvi.
vai labāk ir mēģināt pabeigt skolu , vai arī vnk aizmukt prom? manuprāt, skolotāji, pasniedzēji šķībāk skatās uz skolēniem , studentiem ,kuri vnk izvēlas neiet uz skolu, bastot neviss,kuri katru dienu iet , cenšas un ,kaut neveiksmīgi ,bet tomēr kūleņo pa mācību vielu uz priekšu. Es piem. klasē arī vairāk cienīju un jutu līdzi tiem,kuri cītīgi gāja skolā un patiešām centās apgūt mācību vielu, bet viņiem tas neizdevās tik labi kā citiem ...un skatījos ar šķību aci uz tiem,kur gandrīz nenāca uz mācībām un tad brīnījās, ka neiet nekas...
manuprāt, Tev vnk jāiesāk mācīties un jāiztur līdz beigām,lai arī ,cik grūti nebūtu, jo ir muļķīgi pedejā mēnesī padodies,kad jau gandrīz viss ir pabeigt un ir gandrīz finišs..

22.05.2014 19:27 |