Kā skrien laiks..

154

Reģ: 13.03.2013

Tikko izlasīju tepat cosmo.lv vienu rakstiņu par laiku un aizdomājos... Man personīgi vēl tik daudz gribas paspēt izdarīt, redzēt, daudz kur pabūt, apskatīt... Bet laiks jau ir tik, cik ir.. Un to, kā laiks skrien, es pamanīju tikai pavisam nesen...un liekas, ja būtu sākusi par to domāt ātrāk, būtu paguvusi vairāk. Dažkārt sajūta, ka tikai tagad, kad sāku novērtēt laika vērtību, sāku dzīvot pa īstam.

Vai kādreiz par laiku nedomājāt pavisam savādāk kā tagad?
Nu, visādā ziņā man šī liekas interesanta tēma un gribētos uzzināt, ko jūs par to domājat....

Te mazs citāts no tā raksta:

Jocīgi, ka ap 20 gadiem tā īsti neaizdomājos, kā vasara skrien pēc vasaras. Bet, kad jau paliek 25, 30, tad mēs sākam domāt tā pa īstam. Tik daudz vēl gribētos paspēt un izdarīt! Apceļot Austrāliju un Jaunzēlandi – re, vajadzīgs gads. Doties iekarot Peru – vēl viens gads. Un pa vidu tam strādāt, lai varētu atļauties piepildīt savus sapņus – gads, gads un gads. Ak, un kur nu vēl, ja vēlamies vienu, divus vai trīs bērnus – tam visam nepieciešams laiks. Tas patiešām skrien ļoti ātri, vai ne?

21.05.2014 15:26 |

Zakjis*

15092

Reģ: 29.01.2009

Laiks lido nenormāli ātri... Bet tas man kaut kā baigi netraucē izbaudīt dzīvi..

21.05.2014 15:27 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

Vienīgais, ko pašlaik nožēloju ir vidusskolas laiks- kāpēc es cītīgāk nemācījos. Vienīgais! Sen jau saprotu visiem ir 24/7, bet gribās tik daudz ko paveikt. Šausmas, kā laiks skrien...

21.05.2014 15:28 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

Laiks lido nenormāli ātri... Bet tas man kaut kā baigi netraucē izbaudīt dzīvi..

++

Man šodien ar Zakji sakrīt domas :)

21.05.2014 15:29 |

Modo

2629

Reģ: 20.01.2014

Man neliekas, ka laiks skrietu ātrāk kā agrāk, un ja arī liekas, ka skrien- tas nozīmē, ka laiks ir piepildītāks.
Ja vien neskaita bērnību, kad laiks un pulkstenis man kaut kā neeksistēja, tad laika ritējums man šķiet gluži normāls, jā, reizēm arī man šķiet, ka, piemēram, pēdējie 5 gadi ir paskrējuši nevaldāmā ātrumā, bet aizdomājoties vairāk secinu, cik daudz ir paveikts un cik daudz noticis pa šiem gadiem. Tā, ka viss ir līdzsvarā.

21.05.2014 15:32 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Arī piebalsoju Zaķim.

Bet Tu izbaudi arī dzīves mazās lietas vai tikai domā, kā paiet dzīve bez Peru, bez jahtas, bez savrupmājas?

21.05.2014 15:33 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

Nu jau gandrīz gads man vienkārši ir izslīdējis, es neatceros dienas, tikai fragmentus.
Un paskatoties uz saviem gadiem laika kopējā prizmā, nākas pārvērtēt, vai vispār esmu īstajā vietā. Jo nekas labs vairs nenotiek, es pat bīstos atkal pacelt telefonu, jo mana ģimene pa slimīcām vien dzīvo, labi,ka pasu vel neielika pagaidām.
Man visu laiku ir dilemma - vai es gribētu, lai laiks paskrien un periods ātrak paiet vai tomēr - lai tas velkas, jo nevar zināt, kurš vel būs rīt līdzās.
Es gribētu vienkārši laimīgāku laiku. Tad tam nav nozīmes - skries tas vai vilksies.

21.05.2014 15:37 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

man nenormāli ātri ir paskrējis pēdējais gads, gadu apkaļ es tik pieļāvu doma , ka varētu būt mamma, šeku-reku gads ir riņķi u manai princesei šodien apalļi 3 mēneši ... :D :D

21.05.2014 15:39 |

sidze

1513

Reģ: 29.01.2009

Mēs sakām, ka laiks lido, aulekšiem paskrien mums garām. Bet varbūt tā tam ir jābūt – tieši tik ātri laiks arī rit. Vai tik ātri rit emocijas, notikumi, domas? Rītu nomaina vakars, nakti nomaina rīts, vasaru nomaina rudens, jaunību – briedums. Laiks skrien, bet atstāj aiz sevis sajūtas, pie kurām vienmēr var atgriezties. Mazliet kā iespītēt straujajam ritmam – atsaukt atmiņā dienas, notikumus, sajūtas un sapņus. Kavējoties dārgajās atmiņās, šķiet, arī laiks pierimst… uz mirkli apstājas.
Lai mums ikvienam – laikam skrienot, un pašiem līdz ar to, atrastos mirklis, lai apstātos. Un atgādinātu sev – es esmu bagāts, jo man pieder viss, kas ar mani ir noticis!

21.05.2014 15:40 |

Rudens_zieds

1149

Reģ: 15.01.2014

Es arī pievienojos Zakjis*
Es tomēr esmu dikti laimīga te un tagad, ar to, kas man ir! Un tieši šajā brīdī. Kaifs ir piestāt un atskatīties uz visu to, kas tik īsā laika sprīdī ir padarīts :)

21.05.2014 15:43 |

MADasaHATTER

10987

Reģ: 12.07.2010

It ka ja laiks skrien, lai gan periodiski joprojam ir tas diena skad skiet ka laikas ka gliemezis.

21.05.2014 15:45 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

Man laiks skiern ātri no tā viedokļa, ka padomāju, bāc, man ir jau gandrīz 30! pa kuru laiku paliku veca?! :D liekas, ka joprojām ir kādi 24, 25...

21.05.2014 15:45 |

Rudens_zieds

1149

Reģ: 15.01.2014

sidze
Šis M.Čaklā sakāmais ir ļoti, ļoti trāpīgs

Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis!

21.05.2014 15:45 |

LaFemmeFatale

154

Reģ: 13.03.2013

Man personīgi arī ir ļoti daudz lietas, par kurām, atskatoties atpakaļ, esmu priecīga un lepojos. Man ir 26 gadi, un varu lepoties ar divām augstākajām izglītībām, labu darbu un lielisko otro pusīti.

Bet tam ir arī otra puse... Man ir 26 gadi. Man vēl nav bērnu. Es vēl neesmu precējusies. Mums vēl nav sava dzīvokļa. Es vēl neesmu bijusi daudzviet pasaulē, kur gribētu nokļūt. Un, kad sāku rēķināt to visu gados.. uj, uj, uj... :)

21.05.2014 15:49 |

LaFemmeFatale

154

Reģ: 13.03.2013

Man laiks skiern ātri no tā viedokļa, ka padomāju, bāc, man ir jau gandrīz 30! pa kuru laiku paliku veca?! liekas, ka joprojām ir kādi 24, 25...

Man līdzīgi. Nesen nokļuvu slimnīcā un man jautāja, cik man ir pilni gadi. Bija jāpiedomā :D Sajūta, ka vairāk par 22-23 jau nu nav :D Bet pēc pases datiem - 26 :D

21.05.2014 15:50 |

Pursuer

1152

Reģ: 01.04.2014

Laiks skrien, bet tik un tā šobrīd ļoti gribētos to patīt uz priekšu.

21.05.2014 15:50 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Man vēl nav bērnu. Es vēl neesmu precējusies. Mums vēl nav sava dzīvokļa. Es vēl neesmu bijusi daudzviet pasaulē, kur gribētu nokļūt.

Nu, bet tad jādara viss, lai to dabūtu.

21.05.2014 15:52 |

LaFemmeFatale

154

Reģ: 13.03.2013

piparene
Bet, protams, ka ir jādara, lai to dabūtu :) Es jau par to neko nesaku, man tas viss ir procesā un būs!
Šī diskusija jau nav par mani, bet par to, ka "darīšanai" arī vajag laiku, un tur paiet laiks - gaidot, kad būs sakrāta pietiekama naudas summa, gaidot, kad būs īstais brīdis u.tml.
Bet no otras puses - kam tad tas laiks citam ir domāts kā tam, lai sasniegtu to, ko mēs vēlamies un nokļutu tur, kur vēlamies nokļūt? :)

21.05.2014 15:56 |