Bezmaksas augstāka izglītība

es ar apdares darbu tehniķa diplomu 19 gados simtlatnieku strādāju 2010. gadā, nesaprotu par kādām praktisām profesijām iet runa. Pēc tehnikumiem arī grūti iedzīvoties profesijā.

krista, itkā gribās tev piekrist, bet no otras puses, kāpēc izglītība būtu jāpadara par kaut kādu ekstru, ne visiem pieejamu lietu? Tas ir apmēram tāpat kā viduslaikos bībele baznīcās bija pieejama tikai mūkiem, nevis parastai tautai... Parastā tauta, lai jau slauka ielas ar ekonomista izglītību, bet vismaz šī tauta ir izglītota.
Tas, ka izglītība būs par maksu, nenozīmē, ka cilvēki kļūs apdomīgāki un izvēlīgāki. Paskaties uz situāciju Kanādā - mācību maksa reti kuru attur no izglītības iegūšanas, bet toties visas ģimenes pārsvarā ir kredītos līdz ausīm un bērni tāpat bieži maina savas studiju programmas, pārdomā un iekuļās kredītu gūstā jau pavisam agrā vecumā... Visa valsts dzīvo uz parāda... Nez vai šādi ir labāk nekā bezmaksas izglītība...

Ja kāda daļa jutīs, ka ar īzglītību var nākties ielas slaucīt tad nospļausies un slaucīs bez izglītības. Tadējādi bezmaksas augstākā nekad neasocēsies ar simtlatniekiem un naximas kasēm.

kāpēc izglītība būtu jāpadara par kaut kādu ekstru, ne visiem pieejamu lietu? Tas ir apmēram tāpat kā viduslaikos bībele baznīcās bija pieejama tikai mūkiem, nevis parastai tautai...

Samaksai ir jaabuut sameeriigai, bet tomeer tai ir jaabuut. Kaut vai tos pashus studenta krediitus vareetu savukaart uztaisiit draudziigaakus. Tomeer ja maksaa, attieksme ir cita.

Paskaties uz situāciju Kanādā - mācību maksa reti kuru attur no izglītības iegūšanas, bet toties visas ģimenes pārsvarā ir kredītos līdz ausīm un bērni tāpat bieži maina savas studiju programmas, pārdomā un iekuļās kredītu gūstā jau pavisam agrā vecumā... Visa valsts dzīvo uz parāda... Nez vai šādi ir labāk nekā bezmaksas izglītība...

Bet tomeer daudzi cilveeki izveelaas koledzas izgliitiibu, ieguust arodu un atrod darbu. Krediits pats par sevi ir normaala lieta, tas piederaas pie kultuuras. Godiigi sakot, izgliitiibas cena Kanaadaa nav tik liela. Ja OSAP naudu notriec lupataas, tad jaa, ir probleemas. Bet nu ja labi maacaas, neslinko un nav lieli ienaakumi, var tikt pie visaadaam stipendijaam. Ar Kanaadas algaam tomeer ir iespeejams samaksaat par skolu. Dalju cilveeki nopelna pa vasaru, paareejo samaksaa peec skolas pabeigshanas.

Tiem, kas uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jābūt bezmaksas - no kurienes jums tam ņemsiet naudu? Vai gribētu maksāt lielāku valsts nodokli? Ideja jau laba priekš cilvēkiem, kas atbalsta šādu valsts modeli.
Es uzskatu, ka situācija noteikti ir jāmaina, jāizvērtē studiju kursi, budžeta vietu skaits uz konteinerprogrammām, varbūt jāpiedāvā vairāk budžeta vietu uz kādām konkrētām programmām, bet ne jau Latvijas šībrīža apstākļos augstāko izglītību padarīt bezmaksas.

Samaksai ir jaabuut sameeriigai, bet tomeer tai ir jaabuut. Kaut vai tos pashus studenta krediitus vareetu savukaart uztaisiit draudziigaakus. Tomeer ja maksaa, attieksme ir cita.

Nu tam gan piekrītu, ka kaut kādai samaksai būtu jābūt, jo tad arī attieksme ir cita. Taču nu tad tiešām samērīgai un "draudzīgai", lai cilvēkiem nav jāņem kredīti, kurus iespējas atdot var nebūt.

Ar Kanaadas algaam tomeer ir iespeejams samaksaat par skolu.

Ja tā ir koledža, tad jā - bez problēmām. Ja universitāte, tad parasta strādnieku ģimene var arī nepavilkt, jo kredīts par visu mācību laiku būs milzīgs. Un ir taču bērni, kuri būtu tik tiešām jāizglīto universitātēs, jo viņi ir talantīgi un spējīgi.
Protams, pārsvarā te Kanādā cilvēki dzīvo savādāk - mašīna kredītā, māja kredītā, mācības kredītā, kāzu noorganižēšana kredītā, maksas bērnudārzi, pašam jākrāj savam pensijas fondam, nu un tad jau nāk klāt arī bērnu mācību kredīti un bērniem jāpalīdz ar kāzām, ar jauno māju u.t.t. Un kaut kā tas visiem ir ļoti pašsaprotami - un brīnumainā kārtā visi ar visu tiek galā, algas pietiekošas, lai varētu labi dzīvot arī ar visiem kredītiem! :D
Bet Latvijai tāds modelis neder! Lai izmācītos par stomatologu (maksas vietā), mācību maksa par visu periodu sasniedz vienistabas dzīvokļa cenu, vai tad tas ir normāli pie Latvijas algām? Ja nebūtu budžeta vietu, cik daudzi ietu studēt tādā speciālitātē? Un beigās - valstī būtu daudzu speciālistu trūkums...

Ja universitāte, tad parasta strādnieku ģimene var arī nepavilkt, jo kredīts par visu mācību laiku būs milzīgs.

Nez, man tieshaam neliekaas kaut kas tik milziigs. Fees sanaak starp 5-10k gadaa atkariibaa no novirziena. Ja straadaa pa vasaru un skolas laikaa, tad beigaas bakalauru beidzot, sanaak tikai maksaat to pliko krediitu. Manaa paziistamo lokaa studenti visi straadaa vismaz pa vasaru. Tik retajiem vecaaki visu apmaksaa, pat ja vecaaki ir turiigi. Te 14 gadnieki pat vasaraas izmisiigi meklee darbu.

redzot to,kādi auni manā programmā mācījās par valsts naudu, tiešām neuzskatu,ka bezmaksas izglītība kādam nāktu par labu.

Fees sanaak starp 5-10k gadaa atkariibaa no novirziena.

Mums te viena paziņu meita tikko iestājās uz IT speciālistiem - 20 tūkstoši gadā, man gan neliekas, ka tas ir maz pat priekš Kanādas...

Mums te viena paziņu meita tikko iestājās uz IT speciālistiem - 20 tūkstoši gadā, man gan neliekas, ka tas ir maz pat priekš Kanādas...

Ja nav nosleepums, kuraa universitaatee? Man taa summa liekaas nereaala, ja nu vieniigi vinja neskaitaas PR vai pilsone. Jau 10k ir ljoti, ljoti daudz un tikai retaas universitaates pietuvojaas tai summai.

Neatceros konkrēto universitāti tai meičai. Viņa ir pilsone. Bet tā maksa nav gluži tikai par mācībām, tā ir maksa par kojām, mācībām un mācību materiāliem gadā. Pieņemu, ja students dzīvo pie vecākiem, nevis izvēlās dzīvot kojās, tad tā summa būtu ievērojami mazāka.

Līdzīgu summu gadā dzirdēju no kādas citas studentes no McMaster University, inženieru specialitātē. Taču arī kopā ar samaksu par kojām un mācību materiāliem.

Var jau izvēlēties dzīvot pie vecākiem, bet tāpat jārēķinās tad ar izmaksām par sabiedrisko transportu (vai arī tad jāpērk mašīna + benzīns). Un specializētās mācību grāmatas un citi nepieciešamie materiāli, cik esmu dzirdējusi, maksā arī ļoti dārgi.

krista, nu tev gan pašai ar to visu ir lielāka saskare. Man tikai tik daudz, cik esmu no kāda dzirdējusi, tāpēc nemāku spriest, cik normāli tas viss ir uz kopējā fona. Bet šad tad iedomājoties, ka manam bērnam varbūt būs nepieciešama universitātes izglītība un kādās cenās te tas viss apgrozās - šķiet traki...

Neatceros konkrēto universitāti tai meičai. Viņa ir pilsone. Bet tā maksa nav gluži tikai par mācībām, tā ir maksa par kojām, mācībām un mācību materiāliem gadā. Pieņemu, ja students dzīvo pie vecākiem, nevis izvēlās dzīvot kojās, tad tā summa būtu ievērojami mazāka.

Līdzīgu summu gadā dzirdēju no kādas citas studentes no McMaster University, inženieru specialitātē. Taču arī kopā ar samaksu par kojām un mācību materiāliem.

Var jau izvēlēties dzīvot pie vecākiem, bet tāpat jārēķinās tad ar izmaksām par sabiedrisko transportu (vai arī tad jāpērk mašīna + benzīns). Un specializētās mācību grāmatas un citi nepieciešamie materiāli, cik esmu dzirdējusi, maksā arī ļoti dārgi.

Tas jau tuvaak realitaatei. Godiigi sakot, taas pashas graamatas var nopirkt lietotas par 1/4 no cenas un peec tam par to pashu cenu paardot taalaak. :D Un jaa, dazaas vietaas kojas ir tieshaam nenormaali daargas, bet nu arii to var apiet, vienkaarshi iziireejot ar kaadu kopaa vai maacoties kaadaa pilseetaa, kur ir leetaakas cenas. Veel var iesaistiities Student Concil un tad dabuut bezmaksas studijas utt. Kaa jau teicu - lielaakaa dalja dziivo peec varianta ka vasaraa straadaa, pa ziemu maacaas un savelk galus kopaa.

Tiem, kas uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jābūt bezmaksas - no kurienes jums tam ņemsiet naudu? Vai gribētu maksāt lielāku valsts nodokli?

Vai jūs, meitenes, vispār atceraties, kura gada Latvija ieviesa maksas studijas? Nu nebija tas ne 1991. un ne 1992. gads. Ja mani atmiņa neviļ, tas bija 1999. vai 2000. gads. Atceroties dramatisko ekonomisko situāciju LV 90-o gadu pirmajā pusē, jāsecina, ka kaut kur to naudu pat tad augstakajai izglītībai atrada.

Latvijā, ja izdala šo summu ar iedz. skaitu, ārkārtīgi liela summa (pat Eiropas mērogā) tiek tērēta uz medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu no valsts budžeta. Kur ir tā lieliska pakalpojuma kvalitāte un pieejamība? Nu nav. Bet apgalvot, ka valsts nedotu naudu, nevar. Dod, un daudz. Tikai tā nauda neaiziet tur, kur vajag. Tātad visdrīzāk problēma ir ne tikai naudā, bet arī kur citur. Tas pats, domāju, attiecas arī uz izglītības kvalitāti.

Tomeer ja maksaa, attieksme ir cita.

No maniem personīgajiem novērojumiem, attieksme ir tāda: "Bet pasniedzēj, vai tad jūs nesaprotat? Es taču strādāju!!! Man nav laika izdarīt ..... " Vēl tajos agrīnajos gados, kad studēju es, un pavisam nesen bija ieviestas maksas mācības, lielum lielais vairums studentu nestrādāja. Bet sakara ar mācību maksas ieviešanu, sāka arvien vairak un vairak parādīties strādājoši studenti. Vispirms - lai sevi pabarotu. Pēc tam ieviesās "mode", ka paralēli mācībām strādāt ir baigi kruta, un sāka strādāt arī tie studenti, kuru vecāki principā viņus būtu varējuši izskolot arī tāpat (gan budžetnieki, gan maksas studenti). Tagad palasiet Cosmo - kā, tu studē un nestrādā? Puisim - lūzeris, meitenei - parazīte. Un brēcieni no mūsu visu varošajām dāmām - es strādāju jau no bērnudārza vecuma, un paskat, kāda man tagad karjera.

Jā, protams, darba pieredze ir laba lieta. Nenoliedzu. Bet (vismaz manā pieredzē) līdz ar to strādāšanu visā universitātē sāka lēnām bet pamatīgi kristies mācību kvalitāte. Ja agrāk uz semināru atnāca 5 no 30, kas neko nezin un nekam nav gatavi, varēja strādāt pēc programmas. Tagad, ja atnāk 5 kas ir gatavojušies un 25, kas nav - nu tad nākas semināra vai vai diskusiju vieta ka maziem bērniem skolā nodiktēt majās neapgūto, lai vismaz kaut ko tie cilvēki būtu iemācījušies. Jo diskutēt par to, par ko neviens neko nezin, arī jēgas stipri pamaz.

Ja, tiešām bieži ir gadījumi, kad grupas labākais students pirmajā kursā ir maksas students. Bet arī jāatzīst, ka budžetnieki (tie, kas iestājās ar labakām atzīmēm, tātad, arī vidusskola ir kaut ko darījuši vai arī vienkārši ir gudrāki par vairumu), bieži vien taja budžeta vieta sēž pelnīti.

Ta izglītība - maksājosajām masām jau ir reāli izčakarējusi mācību līmeni mūsu augstskolās. Agrāk, ja netiki studēt, nu tad neko. Tapēc cilvēki mācījās vidusskolā. A kas tagad? "Aj, es tur, kur gribu, budžeta tāpat netikšu (jo, teiksim, 5 vietas), maksā uzņem daudzus, nu tad nav jēgas iespringt uz CE." Un ja nu arī maksas grupa netiksi - ir tak vēl 'augstākā izglītība" Alberta koledžā!

redzot to,kādi auni manā programmā mācījās par valsts naudu, tiešām neuzskatu,ka bezmaksas izglītība kādam nāktu par labu.

Nu un tie, kas tavā programma mācījās maksas vietās, bija gudrāki, nekā tie auni? Vai arī tā bija tāda programma, kurā par maksu studēt neviens dzīvē neietu?

Bet par auniem tēma ir cita un laikam tikpat sāpīga - izglītības kvalitāte mūsu skolās.

Es uzskatu, ka vajag krietni mazināt budžeta vietu skaitu. Savādāk pārāk daudz zābaku un izglītības kvalitāte prestižs slīd uz leju

rupji, bet patiesi

Un vajadzētu arī rīkot nopietnas atlases uz maksas vietām, jo citādi tiešām, kas grib tas studē.

1)Vai tad Latvijaa jau tagad nav bezmaksas izgliitiiba? Budzheta vietu skaits regulee kvalitaati- ja netiki budzhetaa- maacies ciitiigaak un meegjini veel. Kaa arii ir kaa skaidra informaacija, kuraas jomaas speciaalistu truuukst ( daudz budzeta vietu) un kuraas jau paarprodukcija ( tur maz budzheta vietu). Izgliitiibai par maksu arii jaabuut, jo taa noder tiem, kas negrib straadaat profesijaa, bet gan apguut prieka peec. Valstij hobiji nav jaaapmaksaa.
2) Darba deveeji prasa augstaako izgliitiibu praktiski visos amatos, kur vien pastaav augstaakaa. Likvideejot budzheta vietas, sabiedriibas nabadziigaakajai daljai tiktu liegta pieeja darba tirgum. Un tas gan nav taisniigi. Ja ieviesh maksas izgliitiibu, jaareformee darba deveeju prasiibas.
3) studentu skaits ietekmee pasniedzeeju algas. Ja maz studentu, maza alga. Bet labs speciaalists negribees straadaat par mazu algu, taapeec apmaaciis studentus ne jau labaakie speciaalisti.
4) Ar atveertaam robezhaam nedriikst likvideet budzeta vietas- studenti masveidaa aizpluudiis uz citaam valstiim, kur ir bezmaksas programmas. Jau tagad liela dalja taa dara, jo aarzemees studentiem vieglaak piepelniities, jo lielaakas algas par zemas kvalifikaacijas darbu.
5)studiju kvalitaate kriitas ne jau maksas/bezmaksaa deelj, bet gan taadeelj, ka darba deveeji praktiski visiem prasa augstkolas diplomus. Augstskola saprot, ka ja neiedos diplomu, cilveeks buus bezdarbnieks vai buus spiests dziivot truuciigaa statusaa un luugt pabalstus. Jo LV mazkvalificeeta darba samaksa ir zem reaalaa iztikad minimuma. Pat ar augstaako cilveekiem ir gruuti samaksaat ikdienas pamatvajadziibu izdevumus.

Neatbildeeju uz teemas jautaajumu, bet izteicu viedokli par diskusijas viedokljiem.

Ar to visu es gribeeju teikt, ka lielaakajaa daljaa amatu augstaako izgliitiibu nemaz nevajag. Speciaalistiem der koledzas (vairaak praktisku lietu, mazaak abstraktas teorijas) vai vispaar nav vajadziiga augstakaa izgliitiiba- prieksh kam iereednjiem, kas veic rutiinas darbu vajag studeet 3 gadus? Taapat uz vietas apmaaca un nekas ko daudz domaat tur nav- iedod instrukcijas un tik rukaa.
Saakotneeji augstaakaa izgliitiiba bija domaata tiem, kas vadiitaaji vai zinaatnieki- tie, kam darbos reaali jaadomaa. Paareejiem bija koledzas- tur maacija arodus- taatad straadaat. Muusdienaas nepamatoti zems prestizshs arodskolaam, jo tur buutu jaamaacaas sabiedriibas lielaakajai daljai.

3) studentu skaits ietekmee pasniedzeeju algas. Ja maz studentu, maza alga. Bet labs speciaalists negribees straadaat par mazu algu, taapeec apmaaciis studentus ne jau labaakie speciaalisti.

No vienas puses - 100% taisnība. Bet prasās divas piebildes:

Šobrīd katru gadu augstskolas uzņem mazāk un mazāk studentus. Un šī tendence turpināsies. Un galvenais "vainīgais" šeit ir nevis bezmaksas studijas piem. Dānijā, bet gan demogrāfija - pēc 80-o gadu beibībuma nāca bezbērnu 90-ie. To jauniešu mums sobrīd vienkārši ir maz. Vienīgais risinājums ir piesaistīt studentus no ārzemēm. Ar mūsu izglītības kvalitātes un cenas attiecību to nav tik viegli izdarīt (lai gan, protams, šādi studenti ir, pārsvarā no NVS). Ja mēs piedāvātu studijas Eiropā krieviski (nenoēdiet mani bez sāls, nacionālistes!) mums arzemju studenti brauktu vairāk. Jautājums - vai tas ir tas, ko mums baigi vajag.

Par labo specialistu algām šodienas situācija ar maksas studijām:

Jā, profesori pelna labi. Bet tie pasniedzēji, kas strādā uz stundu slodzi (lektori saucas), vismaz LU sanāk, ka par stundu saņem diezgan mazas naudiņas. Nu, vairāk, nekā pārdevēja Maksimā, bet tas nav tāds cipars, kurš piesaistīs labos pasniedzējus kā mušas medus. Par šo samaksu strādā arī fantastiski specialisti, bet - tāpēc, ka viņiem tas ir vai nu hobijs no darba brīvaja laikā, vai arī viņi cieš no pasaules lāpīšanas sindroma un grib kaut ko dot nākamajai paaudzei.

Saakotneeji augstaakaa izgliitiiba bija domaata tiem, kas vadiitaaji vai zinaatnieki- tie, kam darbos reaali jaadomaa. Paareejiem bija koledzas- tur maacija arodus- taatad straadaat. Muusdienaas nepamatoti zems prestizshs arodskolaam, jo tur buutu jaamaacaas sabiedriibas lielaakajai daljai.

+++

Palasiet tepat cosmo - "fui, tā studiju programma ir tizla, tur neej, tur prakses nav, neko darbam derīgu neiemāca, tikai pliku teoriju jākaļ...."

Tiem, kam neinteresē bīdīt zinātni, labāk tiešām ir apgūt labu, kvalitatīvu PROFESIONĀLU programmu (ar praksi un darbam vajadzīgam lietām). Problēma diemžēl ir, ka arodskolas un koledžas pie mums nekotējas. Un slikti, ka tā.

57 days
Nu vispār jau tas pēc gadiem mainīsies.
Iepriekšējai paaudzei augstākā izglītība bija uh un ah. Tas bija prestiži, jo ar augstāko izglītību strādāja augstākajā vadības līmenī vai bija zinātnieki. Tiem bija lielas algas un tāpēc tas bija prestiži. Tas ir iemesls, kāpēc mēs uzaugām kā paaudze, kam vecāki skaloja smadzenes par augstākās izglītības prestižu un nozīmīgumu- ja nemācīsies augstskolā, slaucīsi ielas un būsi nabags. Lielais vairums tajā laikā bija strādnieki ar vidējiem vai zemiem ienākumiem.
Diemžēl tieši neizglītotība bija pamats nespējai izprast elementāru lietu- nevar visi būt vadītāji un saņemt milzu algas pat tad, ja visiem ir augstākā izglītība. Tā bijis un būs vienmēr- lielā masa strādnieki un tikai maza saujiņa vadītāji. Tāpat ar algām.
Mūsu paaudze jau ir izglītotāki un tāpēc mēs saprotam, ka sabiedrības lielākā daļa- ar vai bez augstākās- tik un tā būs parasti strādnieki. Tāpēc brīdī, kad mūsu paaudze nomainīs priekšniekus no iepriekšējās paaudzes, palielināsies arodskolu/koledžu un profesionālo skolu prestižs, jo mūsu paaudze jau saprata caur savu pieredzi- augstskolas gatavo zinātniekus nevis strādniekus, tāpēc augstskolās rullē sausā teorija un praktiskas lietas ir ļoti minimāli.
Visi ierēdņi, utt. - tie ir vienkāršie strādnieki, kas tagad nosaukti visādos smalkos vārdos-referenti, utt.
Manā skatījumā, ļoti daudzos amatos nav vajadzīga pat profesionālā izglītība- pilnīgi pietiek ar vidusskolas izglītību, jo vidusskolnieks ir spējīgs strādāt saskaņā ar instrukcijām.
Ja lasām interneta ziņu portālus, tad top skaidrs, ka rakstus tādā līmenī varētu mierīgi rakstīt arī cilvēki ar vidusskolas izglītību. Un atklāti sakot- dažs labs vidusskolnieks uzrakstītu pat labāk :)

Un vēl paturpināšu par tik populāro datorzinātnes programmu.
Cilvēki pēc lielām algām skrien kā vistas pēc graudiem.
Jā, pirms 10 gadiem IT speciālisti viegli tika augstos amatos un saņēma lielas algas- nevienu pat neinteresēja ir vai nav izglītība. Un tagad tie- arī bez izglītības- strādā labos amatos, saņem lielas algas. Un sabiedrība domā, ka tur ir zelta ādere. Tepat forumā daudzas studē IT. Diemžēl jāsaka, ka te atkal darbojas neizglītotības faktors. Nevienā jomā nav bezizmēra vajadzība pēc "vadītājiem", "priekšniekiem". Tās vietas jau ir aizņemtas un jau tagadējie absolventi lielākā daļa strādā par mazu algu rutīnas darbu (strādnieki). Tie, kas tagad uzsāk studijas- tiem vēl vairāk nespīd augstie amati ar lielajām algām. Tieši tas pats savulaik notika ar juristiem, pēc tam ar ekonomistiem, pēc tam ar banku sektoru, utt.