Sahāras tuksnesis, jo - tas šķiet daudz aizraujošāk par svīšanu tūŗistu pārblīvētās vietās. Nu, Pizas torni ne visi ir redzējuši dzīvē, bet tas ir tik populārs, ka to ieraugot man šķiet sagriezos vēders. :D Tāpat, Mona Liza - es nezinu vai redzēt to visu dzīvē ir kaut kāda diži pievienotā vērtība.
Savukārt, apskatīt tuksnesi, kurš ir tik mainīgs un atšķirīgs dienā un naktī, liekas interesanti. Ja man būtu iespēja es noteikti piekristu kaut kādai - izdzīvo Sahāras tuksnesī - avantūrai. Tāpat, es saredzu vērtību Amazones džungļiem - es gribētu redzēt Niangāras ūdenskritumu. Es gribētu uz Ķīnas rīsu laukiem, lai runātu ar cilvēkiem.
Arī man ir bagātie ceļotāji teikuši - ceļo kamēr esi jauna pasaule ir jāredz. Bet šķiet, viņi to vairāk redz savādāk. Vidusmēra cilvēka problēma ir tā, ka viņš tiecas dzīvot viegli un grezni aizmirstot, ka svarīgi ir dzīvot viegli. Tie kam tualetes papīra vietā stāv banknotes dzīvi dzīvo. Viņi parasti ar apceļo pasauli nesaprot - aizbrauc uz Kanāriju salām un dzīvo kūrortā. Visbiežāk viņi ar to saprot komunikāciju ar citām tautām, ekskluzīvu vietu redzēšanu, iesaisti trakos piedzīvojumos utt. Bez tam, kurš vsp vairs brauc uz Kanāriju salām? :D Tur viss ir piemēslots. :D