Kā pateikt?

cik ilgi jau esat "kopaa" ?

@stiprais_dzimums Kā jau minēju, vairākus mēnešus, aptuveni 4us, 5us, ņemot vērāk, ka tiekamies gandrīz katru dienu. :) Vēl jāņem vērā, ka esam pazīstami vairākus gadus, bet iepriekš bijām tikai draugi. Vienā brīdī sapratām, ka patīkam viens otram vairāk nekā tikai draugi un pamazām, pamazītiņām, līdz uzvedamies kā pāris. Tikai tas formulējums tā arī nav tapis. ;)

Pajautā!
Mēs esam vai neesam pāris?
Un ja viņš saka, ka esat, tad pasaki, ka vēlies dzirdēt to kā viņš pajautā- vai būsi mana draudzene?
Es esmu tā darījusi un tas ir forši! Puiši arī samulst pie šī jautājuma :)

nu pasaki kaut ko takaa starpcitu , nu ,piemeram, = ilze teica, ka arii gribeetu sev tik smuku draugu kaa tu man esi .. vai nu kaut ko taadu :D un tad skaties reakciju

Nu ja tu saki,ka

. Vienā brīdī sapratām, ka patīkam viens otram vairāk nekā tikai draugi un pamazām, pamazītiņām, līdz uzvedamies kā pāris.

, vai tad tiešām ir vajadzīgs oficiāls apstiprinājums?

Man ir gadījies tā, ka puisis apsveic pēc pirmā mēneša. Izrādās, ka viņš pats bija pieņēmis laiku, kad mēs palikuši par pāri. :D Man pašai to nezinot :D Un tagad spriežot pēc viņa teiktā, pēc 4 dienām mums paliek pusgads :) Tomēr piekritīšu A-komanda, pajautā tieši, nevis caur puķēm, lai negadās kādi pārpratumi, vai arī neiegūsti tieši to atbildi, kuru vēlējies dzirdēt.

Pajautā konkrēti. Ja neērti acīs skatīties, tad kaut SMS.

@A-komanda Jā, tas arī manuprāt ir tāds acīmredzākais un tiešākais līdzeklis, kā nonākt pie ilgi meklētās atbildes, bet kaut kā neērti tomēr, tur vajag piemērotu brīdi un atmosfēru, lai es tā varētu saņemties :)
@stiprais_dzimums Es biju domājusi par kādu fiktīvu stāstiņu, bet, ja es viņu saukšu par savu puisi, viņš noteikti neiebildīs, bet es tomēr gribu to jautājumu :)
@Kanēlis Vienu dienu viens sens paziņa mūs ieraudzīja apķērušos un, iepletis acis, jautāja, vai esam kopā? Mēs abi tā nedaudz samulsām, paskatījāmies viens uz otru un pasmējāmies, paziņa to uztvēra kā apstiprinājumu, bet mēs šo sarunu savā starpā neesam izvērsuši. Kaut kā gribas to jautājumu, lai būtu tā drošības ceļa, ka šim mūsu ''stāvoklim'', tam, kas starp mums ir šobrīd, ka tam nav atpakaļceļa :)

Mēs ar tagadējo draugu arī šitā ilgi čakarējāmies:D
Palikām viens pie otra pa nakti, bučojāmies,mīļojāmies u.tt,bet tāds oficiāls statuss nebija. Visi domāja,ka sen esam kopā.
Turklāt,puisis arī bija no tiem,kas uzskatīja,ka jāpajautā ir,bet beigās nemaz pie tādas sarunas nenonācām,vnk uzlikām to statusu draugos un paši sev par pāri sākām dēvēt :D

A tu viņam pajautā,vai viņš uzskata,ka esat kopā vai nē :)

Smieklīgi, meitenes, tikko viņš piebrauca parunāties, es tā arī uzprasīju: ''Kā tu domā, mēs esam kopā?'' Viņa atbilde:'' Es nezinu, kā tu pati domā?'' Un tad es novirzījos no tēmas, jo šķita par neveiklu :D Varbūt vismaz uz tādām domām ievirzīju, bet vairs gan nejautāšu, tad liksies, ka uzprasos. :D

Kāpēc tas vispār ir jājautā? Man liekas, ka tas ir dabīgi skaidrs, ja jau mēnešiem diendienā tiekaties, draugi pret jums izturas kā pret pāri un viņš pret to neprotestē. Kas tur nav skaidrs?

Ja man tiešām būtu jājautā, es noteikti to izmestu kā joku un skatītos reakciju...

Mums tādu jautājumu nebija. Kad sākām tikties arvien biežāk, pieņēmu, ka esam pāris.

Ai man gan sanāca ļoti smieklīgi :D
Satikāmies kādu pusmēnesi, pavadījām laiku kopā, izklaidējāmies utt. Tad man mamma pamanīja, ka man ir uzradies kāds čalis un jautāja vai mēs esam kopā, nemācēju neko atbildēt, jo arī nebija nekas par to runāts. Kad pienāca reize, kad atkal satikāmies, tā arī pajautāju : "Man mamma jautāja vai mēs esam kopā vai neesam, kā nu tad īsti mums tur ir?" :D
Viņš sāka ļoti smieties, es arī ļoti smējos, jo īsti nesapratu kāpēc vispār to tā pajautāju. Dažreiz atceramies un ir par ko pasmieties kopā :)

Es nezinu, manpurāt, tas ir gan jānoskaidro, ja nav acīmredzami skaidri. Citādi var sanākt pārpratumi, un kāds var ciest - es tetā, runājot tieši par monogāmiju...

Tas ir kā? Tu, piemēram, dejo ar puisi visu vakaru lēnās dejas un beigās jautā: mēs dejojām kopā vai nē? :D

Nerea, par dejošanu viss ir acīmredzami, tas nav gluži veiksmīgs piemērs. Bet attiecībās ne vienmēr var redzēt, vai tas patiešām ir oficiāls pāris.
Es reiz tikos ar puisi visu vasaru. Tikāmies vairākas reizes nedēļā, pavadījām kopā visas brīvdienas, tusējām kopā ar manu un viņa ģimeni un draugiem. Es jau biju sacerējusies, ka nu mums ir attiecības, nu esam pāris un viss ir super duper. Bet izrādās, ka puisis domāja, ka mēs vienkārši randiņojam un mums ir vasaras romāns. Tā kā... beidzās smagi tas viss. Man

Ponija, tā ir kaut kāda čakarēšana. Tas vienkārši nozīmē, ka puisis tevi izmantoja.

Cakarēšana vai ne čakarēšana... a reāli mēs jau patiešām nebijām vienojušies, ka esam attiecībās un ka esam pāris. Vienkārši tikāmies, tikāmies, bija labi kopā, tikāmies vēl un tā regulāri vairākus mēnešus. Bet vai bija par kaut ko vienošanās? Nē! Tapēc labāk tomēr ir noskaidrot, kas jūs esat, nevis paļauties uz kaut kādu pašplūsmu. Sievietēm un vīriešiem tomēr ir atšķirīga uztvere par attiecībām un kopā būšanu.