Kad būtu normāli iet prom no vecāku mājokļa?

Tad jau tu joprojām pie vecākiem.

Bet protams, es nevarētu sev piedot ja ņemtu kkādus kredītus vai īrētu.

galīgi garām. Nevar sēdēt nabaga vecākiem uz kakla. :D

Labāk īrēt, nekā gadiem dzīvot vecāku mājās, lai arī būtu īrēts, bet vismaz sava telpa.

Tad, kad cilvēks jūtas gatavs sākt savu dzīvi. Neatkarīgi no tā uz ko ir jāpārvācas - kojas, komunālais dzīvoklis, īrēts dzīvoklis, nopirkts vienistabnieks vai grezna māja.
Katram savs laiks. Citam 16 gados, citam 20 gados, citam ... nekad.

Nav jau jāsēž uz kakla, ēdienu var pirkt savu un samaksāt daļu no maksājumiem, tik un tā iznāk par simtiem lētāk nekā īrēt vai ņemt kredītu.

Tad, kad sāc pelnīt pietiekami, lai varētu izīrēt sev dzīvokli. Vecākiem nav gadiem ilgi jāaudzina bērnu, gribas tomēr, lai viņš beidzot sāk dzīvot patstāvīgi.

Bļin, man vajag dafiga pelnīt lai divus dzīvokļus nopirktu un vienu varētu izīrēt.

Nejau visi var atļauties nopirkt māju vai dzīvokli uzreiz!
Apmēram autore domā tā, kad kļūšu mēmi naudīga, tad tikai iešu dzīvot prom no vecākiem. A ja nekļūsi ? Dzīvosi visu mūžu pie vecākiem?

Nav jau jāsēž uz kakla, ēdienu var pirkt savu un samaksāt daļu no maksājumiem, tik un tā iznāk par simtiem lētāk nekā īrēt vai ņemt kredītu.

Un šis tavs teikums liecina par to, ka tu esi nepatstāvīgs memmes dēliņš.

Atvaonojos par dzimumu maiņām manos teikumos, bet es tiešām nesaprotu, vai raksta sieviete vai vīrietis. :D

Tad, kad jūti, ka Tev ir vajadzīga sava telpa, kurā pats esi saimnieks. Tas katram ir individuāli. Tāpat daudz kas atkarīgs arī no vecākiem un tā, cik Tu spēj nopelnīt. Mani personīgi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas sāka dīdīt ārā.

Manuprat, tad, kad esi spējīgs dzivot patstāvīgi. Nevis tā, ka dzīvo atsevišķi no senčiem, bet tie katru īres naudu dod, iztikas naudu utt.
Kad pats vari samaksāt par savu paiku, par savu mājvietu (irētu, vai ne) un savām izklaidēm.

Neuzskatu, ja jāizvācas tikai tad, kad esi spējīgs bez kredīta iegādāties dzīvokli vai māju. Citi cilvēki to visā dzīves laikā nespēj īstenot. Un ko tad? Dzīvot visu mūžu pie vecākiem? Pastāv taču arī opcija īrēt.
Pati izvācos no vecāku mājās 19 gados, kad beidzu vidusskolu un aizgāju strādāt, mācīties uz Rīgu. Visticamāk, ka, ja paliktu mācīties dzimtajā pilsētā vai vecāki dzīvotu Rīgā, tik ātri nebūtu izvākusies, bet manā gadījumā vienkārši nebija cita risinājuma.

Bija man 21 gads. Man emocionāli bija ļoti komfortabli pie mammas, bet tad kaut kāds velns dīdīja un teicu mammai, ka plānoju prom. Pašam likās, ka nesapratīs- uz kurieni, kapēc, kas tevi gaidīs, bet mamma bija sasodīti saprotoša un pat priecīga.

Vjag tīties prom pēc vidusskolas.

Patstāvīgi vajag sākt dzīvot, nevis pie domām- ''oi, man gribas beidzot patstāvību, prom no senčiem'' , bet gan tad, kad zini, ka pats sevi pabarosi, samaksāsi visu. Bet , ja pie katras iespējas naudu kļančīši vecākiem, tad tā nav nekāda patstāvība, bet dubult slogs vecākiem.

Manā dzimtajā pilsētā ir zināmi vairāki eksemplāri, ka 25+ gados vēl joprojām dzīvo pie vecākiem. Es jau saprotu, ka labi iekārtojušies, ir komfortabli, bet īsti pieņemami man tas nešķiet - dzīvot pie vecākiem nobriedušā vecumā, kad pašam jau vajadzētu sākt domāt par ģimenes uzsākšanu.

Sorry, īrēt :D

Liek aizdomāties.. ;D Es savos 22 dzīvoju pie vecākiem, naudu neņemu jau pāris gadus, pati pelnu, bet papildus skolai dzīvoklim sapelnīt nav tik viegli, ar darbiem pārāk arī neveicas, būt ir, bet visos vai nu maksā divreiz mazāk kā sākumā solīts vai citas problēmas, dažreiz sanāk mēnesi/2 bez darba un ko tad? Kredītu ņemtu dzīvoklim? Spēju iedomāties, ka dzīvoju atsevišķi un dažbrīd pat ļoti gribās, bet no otras puses nespēju iedomāties pēc garajām skolas un darba dienām atvelkoties mājās, ka priekšā nav neviena cilvēka, ar kuru aprunāties. Gan jau tikko kā uzradīsies sakarīgs džeks vai labs darbs, arī izvākšos, bet neredzu to tuvāko mēnešu laikā. Un neredzu iemeslu, kāpēc man to šobrīd darīt. Un varat mani ēst bez sāls! :D Vienkārši pastāstu visām super-patstāvīgajām, kas uzskata, ka tas nav normāli savu situāciju, varbūt kādai pašķiebjās kāds uzskats :)

ja vecākus, gan bērnu apmierina situācija,ka abi dzīvo bez viena jumta un viens otram netraucē, tad kāpēc gan nevarētu dzīvot.
tik ātri jau nesakrāsi naudu,lai nopirktu māju ,dzīvokli, ja vien nav liela alga.
galu galā viņš arī maksā daļu izdevumus, tā kā nav,ka dzīvo uz vecāku rēķina un par velti dzīvoklī uzturas. varbūt pat vecākiem izdevīgi,ka bērns dzīvo pie viņiem un piedalās maksājumos..

Normali jau tiesam labak iesakt iret kaut pruskaku parpilditas kojas un tad tiekties uz ko vairak.