Alkoholisms ģimenē

Nelietoju alkoholu vispār. Un tās stulbās frāzes dzimšanas dienās "kas tad ar tevi?" vai "Slima esi?" bet vistrakāk "Tu mani vispār necieni?" laižu gar ausi, un, ja nepielec, pasaku kādu stingrāku vārdu. Arī mans draugs alkoholu nelieto vispār, tāpēc mums pagaidām ļoti labi saskan :)

"Tu mani vispār necieni?"

Man vienmēŗ licies tādas frāzes skan tikai krievu filmās.

Bet svētkos man ir jautri. Normāli komunicēju, jautrojos ar cilvēkiem, kuri ir iedzēruši. Ar to problēmu man vispār nav. Ja vajag kādu- savācu, ja kādam uznāk emocionālais- uzklausu sakāmo, šoferēju, ja vajag. Tuvākie draugi mūs abus (mani un draugu) ir pieņēmuši, tāpēc ar viņiem nekad problēmu nav.

Alkoholu lietoju minimāli. Vienkārši - ļoti labi jūtu robežu, kad neprasās vairs.
Iespējams, ka esmu pārāk jūtīga un pārāk saasināti mēdzu uztvert alkohola lietošanu ģimenē (attiecībā uz pārējiem ģimenes locekļiem, kam viss ok ar alko patērēšanu, nevis uz to cilvēku, kam šī ir problēma). It kā saprotu, ka svētdienā jau var krāmēt malku vai pļaut zāli, padzeroties aliņu, bet reizēm liekas - nu, cik var - 6dien normāli pasēdēja pie stiprāka alko, kam vēl 7dien to vajag?!?!
Tāda sava veida paranoja jau man ir vispār :(

Tāda sava veida paranoja jau man ir vispār

Tas pats arī man.

Vienīgais kā mani tas iespaidoja, ir mana attieksme pret stiprās dziras lietošanu, ka neieredzu to, kam ir nosliece un viss :)

Liene jap, tieši šāda līdzīga veida paranoju es arī domāju, bet ne tikai uz ģimenes locekļiem, bet arī parastiem garāmgājējiem, cik reizes esmu pa ielu gājusi vakarā un sākusi raudāt, kad kāds dzēris nāk klāt- vienkārši prātā paralīze un nevaru ne uz priekšu, ne atpakaļ.. Tāpat arī ballītes neapmeklēju, jo pieredzētā dēļ nespēju vienkārši noskatīties kā pazīstamie dzer tikai dzeršanas dēļ.
Pati lietoju, pāris reizes gadā, šampānieša vai vīna glāzi etiķetes pēc..
Ar draugu drīz jāiet uz viņa radinieces kāzām, un lai gan viņš arī reti lieto, bet tā kā pirmais ģimenes loceklis precas, grib tā kārtīgi nodzert kāzas ar visiem radiem, bet es nekad nevarētu piedot viņu redzam piedzērušos.. Es taču nedrīkstētu uzstādīt ultimātu- mana kompānija viņam kāzās vai kārtīga svinēšana ar radiem, savu untumu dēļ, vai ne? =/ Tāpēc gribas ar šo problēmu ļoti tikt galā kaut kā..

Blanka , es domāju, ka nevari viņam uzstādīt tādu noteikumu. Vienkārši sakod zobus. Mēs pag.gadā arī bijām draugu kāzās - vīrs domāja tieši tāpat, uzcepos vienā brīdī par to, bet ,pēc tam apdomājot, secināju, ka tās taču ir labākā drauga kāzas un cilvēki priecājas - tas jau uzreiz neliecina par alkoholismu. bet saprotu, cik tas ir grūti.
Un tu pati saki, ka draugs reti lieto.

Kaut kā kādreiz man bija kauns, ka šis ģimenes loceklis dzēra, neteicu nevienam, likās, ka smiesies par mani. Bet tagad esmu sapratusi,ka tā ir briesmīga slimība :( un tā rauj līdzi tuviniekus, lai arī viņi alkoholu tā nelieto.

cik reizes esmu pa ielu gājusi vakarā un sākusi raudāt, kad kāds dzēris nāk klāt- vienkārši prātā paralīze un nevaru ne uz priekšu, ne atpakaļ.

Ar dzērājiem 99% gadijumu var sarunat, bet lūk ar narkomaniem manupart ne. Tev ta vienkarsi ir kada paranoja dīvaina.

Tas mani ir ietekmējis diezgan ļoti.. Mūku pa gabalu no pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri katras brīvdinas pavada dzerot un savādāk neprot atpūsties.. Man ir svarīgi, lai jūt to robežu

1) Parasta iedzeršana/dzeršana ir viegli atšķirama no alkoholisma.

Nav ko satraukties, kad draugs/vīrs svētkos ieņem vairāk pie krūts. Lai jau atlaiž. Par alkoholiķi nekļūst pēc vienas svētku dienas/nakts.

2) Nav ko žēlot cilvēkus, kuri ir slimi ar alkoholismu.

Tas viņiem nepalīdz, bet tikai provocē slimību. Pie kam dzīvē ir tāds likums, ka izdzīvo tikai stiprākie. Un tie kas slimo ar alkoholismu, pilnīgi noteikti nav tādi. Blakus esošajam cilvēkam ir jābūt stipram un jāspēj uzgriezt mugura pat vistuvākajam cilvēkam, kas ar to ir slims, lai slimajam rastos kaut kāda apziņa (ja ir lemts), ko viņš pazaudē. Visgrūtāk iet mammām un tēviem redzēt kā viņu bērni nodzeras. Un kad bērns nāk nodzēries uz vecāku mājām, nevis atvērt viņam durvis, bet tieši pretēji, aizvērt, lai izbauda ielas dzīvi. Un ja viņam ir lemts, tad lai saprot, ka ir pienācis brīdis kārpīties ārā no tās s*du bedres, kurā viņš ir iekritis.

3) Iesaku neiespringt uz to, ka bērnībā redzēju kā man tuvs cilvēks nodzeras un savā dzīvē to nemūžam nepieļaušu.

Ticiet man, tā tikai pierunājat sev nelaimi. Dzīvē pierādīta patiesība. /Smaga nopūta/

Alkoholu nelietoju tieši tādēļ, ka bērnībā tētis un mamma ļoti dzēra.
Es uz to visu paskatījos un sapratu- nē paldies, alkohols ir tā lieta, kas manā dzīvē nav vajadzīgs.
Netraucē, drīzāk esmu pateicīga, ka man parādīja sekas.

Liene tā retā lietošana ir viens no visspēcīgākajiem iemesliem, kāpēc ļoti cienu savu draugu. Es saprotu, ka gribas svinēt, bet nevaru iedomāties, ka pēc tam varētu ļaut viņam pēc šāda pasākuma sev pieskarties vai gulēt blakus.Lai jau svin, bet man negribas to redzēt..
Gita, jā, es zinu, ka pēc 1. reizes par alkoholiķi nekļūst, bet tas mēdz izprovocēt pēc pieredzes.

Viss kas saistas ar alkoholu, man izraisa negativas emocijas. Nav man pienemams, ka dzer vienkarsi dzersanas pec. Loti nepatik piedzerusies cilveki, it ipasi viriesi.

Pasai gimene nav nacies saskarties ar so problemu, bet ex mamma baigi dzera. Tapec ex necies alhakolu .

Bet zinu ari gimenes kur mamma , tevs dzeras, berni ar. Tas ir loti atkarigs no pasa cilveka un rakstura

Blanka, tavs nav draugs atbildīgs par tavām traumām. Neesi Tu nekāda māte barotāja un viņš tev nav nekāds puišelis. Lai tak atlaiž, pasarg dievs, vēl neļaus pieskarties. :D

Vienkarsi nelietoju alkoholu vispar un viss

No bērnības atceros, ka gandrīz visos ģimenes svētkos un jubilejās ( arī bērnu) alkohols lietots tika. Bet praktiski nekad nebija problēmas ar pārdzeršanos, skandāliem un citām problēmām.
Jau toreiz sapratu ka saprātīga alkohola lietošana netraucē ne ģimenei, ne pašam, ne darbam.
Tikai jābūt gribasspēkam to noturēt robežās.
Arī tagad dažkārt iedzeram, gan divatā, gan jubilejās. Daudzi uzskata ka bērnu jubilejās jāiztiek bez alko, bet nav problēmu - bērniem savas ņemšanās, vecākiem savas un nekādas problēmas.

Nākamnedēļ Vērmaņparkā Beerfest un mēs ar sievu noteikti aizbrauksim saskandināt.

Mazlietiņ tā vairāk ar aizdomām saktos uz cilvēkiem kam patik biež aaliņu iedzeršana vai tamlīdzīgi. Zinu, ka nekas jau slikts tas nav, bet laikam mazliet saasinātaka uztvere uz to ir.