Manī ir parādijušās simpātijas pret kādu lektoru. Jau no pirmās lekcijas, viņš manu vārdu iegaumēja, arī citiem tā uzmanību nepievērš. Nesen lekcijas laikā kaut kā uzgāja uz vienas tēmas, un viņš tikai man jautāja viedokli par to. Kā muļķe apstulbu un laikam nosarku. Parasti lektori, ja kaut ko palīdz, neliek roku virsū uz tavējās, tas mani apmulsināja :D Brīžiem liekas, ka ar mani visvairāk komunicē un nāk palīdz pat tad, kad neprasu pēc palīdzības. Bet eh, tās jau noteikti muļķīgas iedomas, ka viņam varētu es arī simpatizēt kaut nedaudz. Ilgu laiku lekcijās nerādījos, jo bija veselības problēmas, bet uzreiz pamanīja mani, kad atgriezos. Pavasaris laikam manā galvā arī.