Kad atdevāt atrastu mantu

Atdevu maku. Nobrīnijās, ka nebiju paņēmusi visu skaidro naudu, kas tajā bija iekšā. Gribēja to arī atdot kā pateicību, bet es neņēmu. Vien pateicu, ka bija prieks palīdzēt. Jo pati esmu nonākusi situācijā, kad ir nozagts maks un tu paliec bez dokumentiem, bez naudas, bez bankas kartēm, bez nekā... :/

Ir bijis gan tā, gan tā. Neiespringstu un pateicībām.

Jā, esmu atdevusi nozaudētās lietas, bet lielākā daļa īpašnieku ir bijuši rupji un nepateicīgi. Tādēļ vairāk garāmgājējiem nepalīdzu un nepalīdzēšu - kādi viņi pret mani, tāda es pret viņiem.

Atradu maku autobusā. Iekšā atradu vizītkartes un sāku zvanīt. Ilgi zvanīju, līdz beidzot dabūju rokā. Pēc tam nācās vēl iet līdz viņai un pateicībā par to man piedāvāja kafiju..bet kur nu ar svešu cilvēku..

Nav gadījies atrast nekādus makus, telefonus vai jebko vērtīgu, bet esmu bijusi apgrieztā situācijā, kad ārzemēs, iepērkoties veikalā, aizmirsu karti, jau biju izgājusi ārā, gāju pa ielu, dzirdēju, ka aizmugurē kaut ko bļauj, bet tā kā spāņu valodu nesaprotu un nodomāju, ka tas taču nav man, gāju tālāk, līdz viens vīrietis skriešus panāca mani un atdeva karti. Nebūtu bijuši tik atsaucīgi cilvēki, būtu palikusi vispār bez naudas.

Nu jā, kad veikalā strādāju, tad bieži vien nācās skriet pakaļ pircējiem, lai atdotu viņu kredītkartes.

Man jūrmalā reiz nozuda telefons, viens vīrietis viņu bija atradis un paņēmis pie sevis uz mājām. No draudzenes telefona bija ilgi jāzvana, kmr pacēla. Gāju pakaļ, pie mājas vārtiņiem iedeva paprasot kādā krāsā telefons, vai zinu kā izskatās;D

Vienu rītu gāju uz bankautomātu noņemt naudu, pa ceļam pagadījās izmantot DnB bankautomātu. Brīdī, kad liku karti iekšā, pamanīju, ka kāds tur ir atstājis savu bankas karti. Nu neko, paņēmu, jo bija jāskrien uz darbu. Ta kā man nekad nebija pagadījies atrast debetkarti, pakonsultējos, man ieteica nobloķēt, taču tā nerīkojos. Tā vietā es pameklēju cilvēku internetā, izmeta draugiem.lv adresi, iegāju un sapratu, ka profils nav visai aktīvs. Tālāk skatoties atradu cilvēka epasta adresi, jo, izrādās, šis cilvēks bija doktors vienā universitātē. Aizrakstīju epastu, ka tikos un tikos, tādā un tādā vietā atradu nozaudētu bankas karti uz tāda vārda un uzvārda. Stundas laikā saņēmu atbildi, kur cilvēks bija pārsteigts, ka pasaulē vēl ir tādi atsaucīgi cilvēki. Sarunājām vietu, kur atdot karti. Beigās man par pateicību uzdāvināja šampanieti, kurš man joprojām stāv ledusskapī, lai izmantotu īpašā brīdī. Tāds nu ir mans stāsts :)

Bet patīkami, ka vēljoprojām ir labi cilvēki! :)

Esmu bijusi abās lomās- gan saņēmēja, gan atdevēja.
Vienmēr cenšos atrast lietu īpašnieku un daru to ar prieku, negaidot atlīdzību, bet cerot, ka arī man kāds šādā "lietu nozaudēšanas gadījumā" palīdzēs mantu atgūt..
Līdz šim tas bijis veiksmīgi un mantas pie manis ir atgriezušās gluži neticamos veidos.
What goes around- comes around :)

Esmu divas reizes atradusi maku. Kā godīgs cilvēks, protams, neko nepaņēmu un sazinājos ar īpašniekiem abos gadījumos. Liels bija mans pārsteigums, kad saņēmu rupju attieksmi un viens man tā arī pateica - brīnos, ka naudu neesi paņēmusi. Pretīgi. Toreiz domāju - kaut nebūtu likusies ne zinis. Gribēju kā labāk, saņēmu negācijas, par to, ka rīkojos godīgi.
Protams, lieki teikt, ka nekādu pateicību nesagaidīju.

Esmu atradusi gan telefonu gan maku, abas reizes uzmeklejusi saimniekus. Par pateicibu dabuju sokoladi, bet galvenais jau nav ta pateiciba. Man patika ta sajuta ka tu esi bijis godigs un izpalidzigs.

Būtu vismaz paldies pateikuši, es negaidīju, ka man pirks kaut ko vai naudu dos. Būtu pieticis ar paldies. Bet kur nu, kur nu...

Nesmuki protams, no mantu īpašniekiem būt nepateicīgiem. Bet dažus komentārus lasot rodas asociācija, ka tā manta atdota tikai tāpēc lai gūtu pateicību par izdarīto darbu, nevis lai vnk izdarītu labu darbu.

esmu bieži atradusi makus un telefonus. un vienmēr, vienmēr pasakās. ļoti jauki. mana mazā māsa kaut kad bērnībā atrada grāvī mašīnas numuru, tētis noskaidroja, kam tas ir un tad mēs atdevām vienai tantei. cik viņa bija priecīga. māsai iedeva kg zefīru toreiz :D

bet tagad draudzenei ir nozagts fotoaparāts, sludinājumi ir sakārti, bet nu nekā. nesmuki cilvēki dara, pietam šis ir ļoti mazs ciemats, te visi viens otru pazīst un zin. bildes fočikā apskatoties arī var saprast, kam tas ir..

Jā, es arī par to,ka tā pateicība ir tas prieks,ko redzat cilvēka acīs,kurš atguvis mantu. Ja es atrastu kādu mantu, man lielāks prieks būtu nevis saņem naudu,šokolādi kā atlīdzību,bet vismaz PALDIES un to prieku,ka manta atradusies,nevis purpināt un izturēties pret atradēju kā pret zagli.

man arī bija negatīva pieredze, saņēmēja attieksme bija ''ko tu vispār to paņēmi'' stilā, bezmaz apvainoja zādzībā, tāpēc jāatzīstas, kad redzu uz ielas kādu nozaudētu mantu, vienkārši izliekos, ka neko neredzēju un paeju garām... ja veikalā vai kādā citā sabiedriskā ēkā, tad aiznesu uz infocentru/pieņemšanu/kasi, ja īpašniekam to mantu vajag, viņš pats atgriezīsies un jautās tur.
pirms mani norej - nav gadījies atrast nekādas vērtīgās mantas (piem. datorus, kameras utt.), ja atrastu kaut ko tādu, nestu uz policiju.

Es, kad vēl strādāju veikalā, atradu pie kases atstātu somiņu. Noliku pie sevi, ja, nu, atnāk sieviete pakaļ. Pēc kādām 10 min sāka zvanīt telefons no somiņas. Man bija tik neērti ložņāt pa svešu somu, bet es pacēlu un pastāstīju situāciju zvanītājam. Pēc pusstundas, vīrietis atnāca pakaļ mammas somai. Kad es viņam to atdevu viņš uz mani nicīgi skatījās un teica: "Paldies pateikšu tad, ja neko nebūsi nospērusi, skaidrs?" un aizgāja.

Pēc nedēļas gan atnāca viņa mamma un iedeva man 5ls, kā arī pateica, ka es esmu tik godīga, tik godīga, man jāprecās ar viņas dēlu! Viņam vajag tādu godīgu sieviņu! (Kā tad! Tā arī es precēšos ar tādu rupekli! :D)

Man pašai nekas nav pazudis un atdots, bet zinu, ka tētis vienreiz pazaudēja maku un meitene kaut kāda atrada, un uzrakstīja man draugos. Tad gan tētis viņai 50ls iedeva.

Pēc nedēļas gan atnāca viņa mamma un iedeva man 5ls, kā arī pateica, ka es esmu tik godīga, tik godīga, man jāprecās ar viņas dēlu! Viņam vajag tādu godīgu sieviņu! (Kā tad! Tā arī es precēšos ar tādu rupekli! )

Haha! Šis labs. :D