Vai zināt kas ātri apprecējās?

Annie, nesaskaņas ir viena lieta, bet, manuprāt, ļoti agri izveidota laulība diez vai būs veiksmīga cita iemesla dēļ:

Liels risks un ļoti maza iespēja, ka izdosies būt kopā arī pēc tam kad rozā mākoņu un tauriņu periods būs beidzies.

Kad cilvēki iemīlas, tajā sākumperiodā mēdz idealizēt otru, ignorēt vai nemaz nepamanīt tā cilvēka mīnusus, viss ir tik jauki, forši, un ja tajā laikā izdomā precēties... Tad, protams, nokrītot rozajām brillēm, viss liksies citādāks un ne tik jauks. Šo te neattiecinu uz visiem, bet lielākoties tā ir - ja reiz pārim likās tik viegli pie pirmajiem taureņiem aizskriet uz zagsu, tad nebūs arī grūti pie pirmajām problēmām šķirt laulību.

Mans tēvs apprecējās ar savu sievu ļoti ātri.Novembrī tā sieviete aizbrauca ciemos pie savas bijušās klases biedrenes, palika pa nakti pie viņas brāļa(mana tēva) istabā, un nākamajā rītā šie visiem paziņoja, ka precas.Februārī tas arī tika izdarīts.Bet tur slēpās tas, ka tas sievišķis UK bija sataisījis sūdus un vajadzēja uzvārdu steidzami nomainīt :D

Atvainojas par necenzēto vārdiņu.

Zinu pāri, kas apprecējās 2 mēnešus pēc iepazīšanās. Kopā ir 20 gadus... Un dzīvo kā tikko iemīlējušies joprojām. Bet nav jau abi baigi riktīgie! :D

jā es zinu mani vecvecāki apracējās un nosvinējā zelta kāzas. Viņi ļoti ātri aprecējās iepazinās un pēc nepilnām nedēļam aprecejas jo bija klišķis un iemilējušies abi. Vēl zinu vienu gadijumu, kad pāris jau 8gadus kopā dzīvo precēti iepazinās un pēc 3 nedeļām aprcejās :)
Nu forši tas ir, ka tik ilgi var notureties un mak izrunat strīdus.

Zinu divus tādus. Vienā pārī - cik ātri apprecējās, tik ātri izšķīrās. Man liekas, viņi sabija laulībā vienu gadu. Kad rozā brilles nokrita, tad arī viss beidzās. Otrā pārī - arī izšķīrās, tikai kopā izturēja 3 gadus. Cik varēja saprast, tad tas pēdējais bijis šausmīgs.
Tāpēc es skriešanu precēties pēc 1 - 2 mēnešu pazīšanās neuzskatu par prātīgu lietu. Normālā gadījumā taču arī bērnu netaisa ar cilvēku, kuru pazīst vienu nedēļu un jau pirmajā reizē, kad ir sekss. Tomēr, vispirms iepazīst, sāk dzīvot kopā un pārliecinās, ka spēs sadzīvot arī ar cilvēka mīnusiem, jo neviens nav ideāls un bez mīnusiem, lai kā rozā briļļu laikā liekas, ka ir.

uzskatu ,ka ir liela nozime, pec cik ilga peec iepazisanas aprecas, jo tomer ''rozaa brilles'' nokrit atrakais pec pus gada vai gada, abi nekad savu istos raksturus neparada pirma oraja vai septitaja randinja !

2 mēnešus pēc iepazīšanās sākām kāzas plānot un 4.mēnesī jau bijām precēti. Četri gadi jau kopā pavadīti un joprojām esam laimīgi kopā.
Lai gan pati piederu šai ātrprecētāju kategorijai, joprojām uzskatu, ka tā nav gudrākā ideja. Bet nu ir kam paveicas.

Mani vecāki apprecējās- pēc 2 nedēļu pazīšanās, un jau 19 gadus ir laimīgi kopā. Un, jā, tas nebija dēļ tā, ka mamma bija stāvoklī, es piedzimu pēc pusotra gada :)

Man laikam atkal atšķirsies viedoklis no daudzām citām meitenēm un tikšu tuliņ norieta, bet nu nekas, riskējam.
Tātad, manuprāt, jāprecās tikai tad, kad tu cilvēku esi iepazinis pilnībā! Kad esi sapratis viņa plusus un mīnusus! Un spēj arī pieņemt tos plusus! Man ir tāds uzskats , ka , ja apprecās pēc gada vai diviem, tas ir par ātru! Nodzīvot kopā 5 gadus, tad varētu domāt par kāzām! Un vēl man viens tāds liels uzskats, ka cilvēkam savā mūžā vajadzētu apprecēties tikai vienu reizi! Jo kāzas tomēr ir kaut kas liels un īpašs!
Protams, katra jau mēs domājam savādāk. :)

Man bija ieplānotas kāzas kādus 9 mēnešus pēc iepazīšanās (bildināta tiku 4 mēnešus pēc iepazīšanās). Kāzas nenotika manas veselības dēļ, tāpēc pārcēlām uz gadu vēlāk. Jā, nu laulība ilga tieši tikpat ilgi, cik ilgi bijām kopā pirms kāzām.

Es zinu dažus pārus, kas ātri apprecējušies, bet nevienu, kas pārsistu Ксенушка vecākus.. Bet nu super ja viss tik labi sanāk, jo ne ar visiem ta notiek ;)

Nezinu, laikam jau tādas lietas kā "klikšķis," "īstais" eksistē!

+++
Iepriekš likās sasteigtas kāzas, tiem kas atri vien pec iepazisanas ari apprecejas. Un pati sev teicu visu laiku ar mani gan ta nebus. Vismaz 2-3gadi japazist cilveks un tad var sakt domat. Bet dzive sanāca citādāk. Pēc pusgada kopdzives draugs jau bildinaja un lēnām sākam plānot kāzas.

Un vēl man viens tāds liels uzskats, ka cilvēkam savā mūžā vajadzētu apprecēties tikai vienu reizi! Jo kāzas tomēr ir kaut kas liels un īpašs!

+++