No visām meitenēm, ko esmu redzējusi, starp tām, kurām mati līdz dibenam, piestāv viņi tikai vienai. Viņai tāds ļoti savdabīgs stils. Atceros, reiz saskrējāmies svešā valstī, svešā pilsētā, bet jau no 30m attāluma, redzot viņu no muguras, momentā likās, vai tik tā nav viņa. Tomēr lielākā daļa tos garos neprot nēsāt un galu galā izskatās tiešām pēc zirga dibengala.
Tevi, autore, saprotu, jo tie garie jau pa vienu mēnesi arī neizaug. Ja tādi ir bijuši visu mūžu un pēkšņi vairs nav, loģiski ir grūti pierast, šoks un to skuķi, kas spogulī ar lielām, sarkani saraudātām acīm skatās pretī, vairs neatpazīt.
Bet kolīdz Tu atklāj visas iespējas, ko ar tiem matiem var izdarīt, cik viegli un ātri saveidot, izmazgāt, saķemmēt... Pats svarīgākais - pa mājām vairs nestaipās metru gari mati. Atceros, kā man mājinieki priecājās, kad nogriezu savu garo asti - uz pusi mazāk matu izlietnēs, paklājos, uz mēteļiem un zupās... :D