Man arī ir zināmas Tavas sajūtas. Kamēr es ar savu čirku galvu atradu īsto frizieri, nācās daudzas foršas, bet ne pārāk profesionālas "vardes" nobučot un daudzreiz esmu attapusies bezgala skumja - gan tad, kad mani uztaisīja par gandrīz mikrafongalvu, gan tad, kad veidojot griezumu, sanāca briesmas, gan tad, kad draudzene, kura mācījās frizierskolā manas mīļās sprogas līdz lāpstiņām nodedzināja tā, ka man tāds ausis apsedzošs griezums vien sanāca, turklāt tas pats - ne tas veselīgākais. Un katrs ilgāk nesatiktais draugs vai paziņa izbolīja acis un izdvesa - kur ir tavi MATI? Vāāāh, pat atcerēties nepatīkami.
Domāju, ka vai nu pieaudzē vai paraudi un pacieties. Pieradīsi un ataugs! :) Es ar savējos ataudzēju, lai gan šķipsnu balināšana, protams, dara savu.