Es nespēju noticēt, ka beidzot esmu omā.
Bija ļoti grūti piecelties, bet esmu atmodusies un jūtos labi!
Dzeru kafiju, šodien nekas plānā-darbs un mājas.
Vakar biju skriet, nu tā pagriezu potīti, ka tagad esmu kliba vārna....un 7dien maratons, bet es kliboju un neko vairāk par iešļūcenēm kājā nevaru dabūt

Atskrēju mājās un apraudājos, nezinu kapēc tik emocionāli,jo sāpes varēja paciest

un pa virsu vēl paņēmu un apriju veselu virtuli, pat acis nepamirkšķinot
Vakar biju uz masāžu bēdīgi slaveņajā
Cremona salona skolas ielā
Nu tad tā- biju salasījusies visādas sliktas atsauksmes internetā un domāju-nu i vāks, bet dāvanu karti nemetīšu laukā. Aizgāju un biju patīkami pārsteigta ( no sākuma)

jo meitenes bija pārlieku laipnas.... (laikam pa d*** bija dabūjušas) smaidīgas, lūdzu, paldies, jaunkundz, lūdzu. Tad mani noskrubēja, aplēja ar medu, tad duša, tad masāža. Bet nu viņa tik daudz jautājumus uzdeva. un vai Jums tā ir labi, vai šitā, vai drīkstu jūs atstāt (uz 10 min!!!!!

un to pašu 10 min laikā ienāca vēlreiz paprasīja vai viss labi)

hahahaha. Kopumā esmu apmierināta, bet vairs neiešu, jo tas pārlieku uzspēlētais laipnums kārtīgi nokaitināja. Nu tak paklusē un ļauj man relaksēties, nevis visu masāžu prasi vai man ir labi
