Jo, lai arī es strādāju, mums ir pieņemts, ka vīrs maksā īri, komunālos maksājumos, iepērk pārtiku (ok, es šad tad arī ieeju veikalā), kā arī kafejnīcās maksā rēkinu. Neērti nejūtos, jo jau pašā sākumā šo jautājumu pārrunājām, vīra pārliecība ir tda, ka ģimeni uztur vīrietis, bet sieviete strāda tāpēc, ka vēlas sevi nodarbināt. Un lai cik daudz arī pelnītu tas uz vīrieti neattiecas, jo vīrietim neesot nekādas daļas gar sievietes naudu.
Annie - precīzi tāds ģimenes modelis, kādu uzskatu par pareizu.:) Lieliski,ka tādi vīrieši vēl eksistē. :) Pagaidām esmu savos 20, un, ja kādreiz apkārt lielākā daļa šajā laikā precējās, tad tagad visiem karjera un hobiji ir pirmajā vietā, negrib sev blakus otru pusīti, nemaz nerunājot par to, ka daudzi, ar kuriem esmu satikusies, piem viens 27 gadus vecs uzņēmējs, mani aizveda uz maķīti izdzert kafiju :D, otrs, projektu vadītājs 25 gadi, gribēja ar mani mašīnā vizināties un vnk staigāties pa ielu un gar jūru. :D vēl vesels kvantums ar tādiem, kas ar mieru izmaksāt tikai alkoholu, lai sieviete ātrāk noreibst un ir ''viegli dabūjama'' (uz mani tas nekad nav iedarbojies)
Protams, ir arī Vīrieši.. Tādu gan esmu tikai vienu satikusi, viņam ir 33 gadi, un viņš ir ''однолюб'', mīl savu sievietei, kura diemžēl viņam piedzemdēja dēliņu un izšķīrās. Bet, kad mēs satikāmies (gluži vienkārši draudzīgā atmosfērā, pļāpāt, kā katram iet, utml), viņš mani veda uz jūru, uzreiz uz restorānu, kad nosalu. Nebija tādas reizes, kad mēs vienkārši stundām ilgi kā pusaudži salām ārā. Un par maksāšanu vispār nekādas runas. :D neko uz pusēm nedalīju. :D
Jūsu dēļ, vecenes, (savādāku vārdu gribot nespēju izdomāt), liela daļa vīriešu tepat Rīgā ir lupatlaši, kam ir nauda, bet kas negrib to tērēt, jo ir pieraduši pie šitām harpijām, kas ir tik supervīrišķīgas, ka visu pērk pašas, bieži vien čalim pašas izmaksā utml. Un dod arī ļoti ātri. Nesaprotu, kas tās par maukām, kas var pārgulēt ar puisi, kas viņas mazliet pavizinājies ar savu super jauno mašīnu? Es, protams, esmu vēl jauna, bet daudz cilvēkus esmu sastapusi savā dzīvē. Un man nav skaidrs, kur pasaule griežas, jo es tik reti jūtu īstu vīrieti (pēc stājas, gaitas, izturēšanās, sarunām), ka man jau tāda sajūta, ka jābrauc dzīvot uz ārzemēm, jo šeit tādi ir izmiruši. ;D