Sveikas,
Zinu, ka šī tēma diezgan runāta un apspriesta, tomēr gribu to apskatīt no cita skatu punkta.
Iepriekš bijušas sarunas par to, kā dalīt izdevumus, kurš un cik daudz ko pērk, bet mana situācija ir sekojoša: vīrs mani palūdza aiziet no darba, jo pats ļoti labi pelna, arī sakarā ar to, ka plānojam bērniņu un bija nepieciešams nedaudz atpūsties no smagās darba rutīnas utt.utt.
Viņam ārzemēs ir uzņēmums, tādēļ bieži atrodas komandējumos - ik pēc pāris nedēļām aizbrauc dažreiz uz mēnesi, bet pārsvarā tās pašas pāris nedēļas. Atstāj man naudu.....un tad sākas. Veinmēr ir neliels pārmetums par to, ka es pārāk daudz tērēju, īpaši tagad - kad ir eiro valūta, šķietami lielāks cipars sanāk. Tajā pašā laikā - visas mājas ķīmijas, higiēnas preces, kosmētiku pērku es par šo naudu, reizi mēnesi aizeju pie friziera, manikīra un kosmetologa, degviela autiņam, konservi un pārējās lietas kaķim, savukārt viņš apmaksā komunālos izdevumus - tāda bija mūsu noruna. Kad viņš ir mājās - pārtiku, protams, pērkam kā kuram sanāk. Pie tam viņš nesamierinās ar cīsiņiem, vai pelmeņiem - viņam garšo labi paēst - steiki ar sarkano vīnu utml. Kad atkal brauc prom - ir jautājums, atkal Tev vajag naudu, man liekas Tu pārāk daudz tērē. Reizēm šķiet, ka viņš neizprot cik kas maksā, saka, ka viņš tik daudz netērē cik es, bet viņam jau ir tikai jāpabaro sevi, kad viņš ir komandējumā, viņam nav ne jausmas cik maksā šampūns, pulveris vai eļļa cepšanai...
Kā jūs domājat - cik ir daudz un cik ir maz tādiem izdevumiem mēnesī? Un kā man rīkoties, lai liktu viņam saprast, ka es netērēju naudu pa labi pa kreisi, nekādas īpašās drēbes arī nepērku, šad tad atļaujos kaut ko nopirkt (pat mazāk nekā viņš pats). Es jūtos neērti katru reizi, kad man ir jātaisnojas par izdevumiem, kā mazs bērns, kas visu končās noēdis...