Nu es lielākoties parasti mēģinu saprast, kāds tam ir iemesls- nogurums, kaut kāda problēma (parasti es zinu, kāda), tad, protams, nekāršos kaklā un nelūgšos pēc uzmanības. Ir jāmēģina iejusties otra vietā. Ja es būtu piekususi, tad man arī negribētos, ka man kāds čīkst, ka pārāk maz pievēršu uzmanību. Ja ir kāda problēma, tad, loģiski, ka domāju par to, kā to atrisināt. Parasti jau, protams, izstāstu, kas un kā, bet ne jau visām var tikt galā. Tāpat ir arī viņam. Es nevarēšu tikt galā ar mašīnas problēmām, jo no tā neko nesaprotu, viņš nevarēs tikt galā ar problēmām, kas saistītas..nezinu, ar ko, kaut vai ar kosmētiku, manām studijām, jo tajā jomā neorientējas.
Tāpat vien jau diez vai, ka ignorēs vai pievērsīs pārāk maz uzmanības.