Vai būtu kopā bez jūtām?

Pieradums?

Sākumā bija jūtas un pagaisa? Jeb jau no sākta gala nekā?

Kā jums liekas - vai puisis varētu būt kopā ar meiteni gadu, ja viņam nebūtu jūtu pret viņu?

Jā, varētu

priekš kam viņš tā sevi moka?

Man tā neliekas nekāda sevis mocīšana.

Es varētu darīt tāpat, ja man ar puisi ir ērti. Jā, tik easy.

Lottie, nē, jūtas tipa nekad nebūtu bijušas, arī sākumā

Nu ērti vai ne ērti, bet... es nesaprotu, laikam esmu pārāk citādāka. Es pat gulēt nevarētu ar vīrieti, ja man būtu 0 pret viņu

Varbūt pašam cilvēkam kāds labums no šīm attiecībām? Iemeslus varētu atrast ne mazums- kopīgs bērns, izdevīga kopā dzīvošana, pieradums, sekss, varbūt cilvēks pats nespēj noformulēt, ko jūt, tāpēc dzīvo un domā, kas būs, kas nebūs. Iegājis rutīnā un pieņēmis, ka dzīve ir tāda, kā ir. No pieredzes zinu, ka ir cilvēki, kuriem vispār, nezinu kā nosaukt- atmirusi (?) jūtu un emociju pasaule, un viņi var ilgi tā dzīvot, kā tu saki- bez jūtām, jo paši nemaz to neapzinās, ka kaut kas nav kā vajag. Vienkārši dzīvo un viss.

Bet nu, kāpēc ne, ja kopā ir labi..

Ja džekam nav jūtas, tas nenozīmē, ka viņam nav labi ar to cilvēku. Nav tas klikšķis, bet, ja nepatiktu, tad nepavadītu laiku ar to cilvēku. Tās nav mocības, kamēr meitene nebāžas virsū ar savām jūtām, jo tas tiešām kaitina. Vēl var būt arī pieradums, bet tas atkal atkarīgs no situācijas - vai bija kopā un pašķīrās, tad jā, bet, ja viebkārši jau no paša sākuma tā ir, tad jau tas nav pieradums.

cassandra
Es arī kādreiz domāju, ka nu nekad, nekad nevarētu bez love's būt kopā. Bet laikam kaut kāda dzīves pieredze, dažādi notikumi, apzināšanās, kas es esmu, kāda es esmu patiesībā, kas ir manas vērtības utt - apgāž visus "uzskatus" otrādāk.
Jo agrā jaunībā jau tomēr tāda pa lielam stereotipiska domāšana - kādam ir ieaudzināts, ka vajag būt mīlestībai obligāti. Kādam citam ir ieaudzināts, ka nauda un tikai nauda ir svarīga (es šobrīd runāju par cacām-pieguletājām oligarhiem un citiem zvēriem).
Bet man nevajag ne vienu, ne otru. Nē, nu gulēt ar naudas maisu droši vien, ka ir daudz foršāk nekā ar vīrieti, bet nu tas galīgi nav primārais.
Patiesībā ļoti ilgs laiks pagāja, līdz sāku saprast, ka ne mīlēt māku, ne man nauda vajadzīga. Man vienkārši vajag, lai jūtos komfortabli.

Mnjaa divaini tie vīrieši... Un izrādās arī sievietes :)

Ja es iedomājos, ka mani tagad saliktu kopā ar random vīrieti no ielas, še, esi kopā gadu bez nekādām jūtām. Nē, nē... Kaut kam taču ir jābūt... nu KAUT KAM

ES nevarētu būt kopā ar cilvēku, ja nebūtu nekādu savstarpējo jūtu. BET tas nenozīmē, ka vispār tas nav iespējams. Piemēram, amazing tāds modelis apmierina un arī tas ir labi. Cik cilvēku, tik variantu. Galvenais, lai abi cilvēki attiecībās jūtas labi un ir harmonijā ar sevi.

Galvenais, lai abi cilvēki attiecībās jūtas labi un ir harmonijā ar sevi.

Jā, nu tas ir svarīgākais. Un nevis jūtas :)
Var tak būt tā, ka mīli, nu ļoti mīli, un tevi mīl. Bet kopā nav labi.

amazing +

Iepriekšējās attiecībās tik ļoti mīlēju nu tik tik ļoti! Un arī viņš mīlēja. Bet tās bija tik destruktīvas, sāpīgas un mokpilnas attiecības gadu garumā... šausmas

Es tagad tiešām labāk būtu attiecībās bez mīlestības, ka tikai pašas attiecības būtu mierīgas un harmoniskas un es justos LABI

var, man pazistams paris , puisis bija ilgi laiku kopa, tad sii apnika, vinjiem viss bija galiig slikti,bet vins nespeja ta vnk izskirties, jo pats pateica,ka av vairs milestibas un patikas, bet gan pieradums, bet vins nespeja no vinas aiziet, vinju izmeta no majam, tad vins atnaca atpakalj, tad kad vins aizvacas no vinas pa visam tpt reizem ar vinas veel satikas un njemas, viss beidzas, kad atrada sev citu.

Ja cilvēkam vienam ar otru ir labi. Labi jūtās un patīkami atrasties vienam otra kompānijā , tad kāpēc gan ne ? Varbūt vēlāk tas viss pārvērstos par mīlestību. :)

galvenais ir cieņa , ne jau mīlestība. Mana omīte ar savu vīru nodzīvoja 25. gadus , bez mīlestības un pat meitu dzemdēja ...

weee, un tiešām nekad nav milējuši viens otru?

Kaut gan jā, ja paskatās vēsturiski, pārsvarā taču precējās, jo vecāki tā salika, un neko nodzīvoja visu mūžu, arī bērnus sadzīvoja, nekāda vaina

Ok būs jāpārdomā savs viedoklis šajā jautājumā

Kas nu kuram ir jūtas. Galīgi bez jūtām, nekādām - tur rodas vienaldzība un pēc tam riebums. Ja tik traki nav, tad kaut kādas jūtas, kaut vai draudzība vai pieķeršanās, ir.

nu juutas jau var but dazhadas...vai Tu runaa tieshi par to -Es Milu...???..

cassandra, starp "vienaldzība" un "mīlestība" ir daudz starpstāvokļu.

pieķeršanās, piemēram. draudzība. vai kaut vai tāds grūti definējams jēdziens kā simpātijas.

Ja ir jūtas (draudzības jūtas, pieķeršanās), lai gan nav MĪLESTĪBAS tādā kvēlā, romantiskā, taureņi-vēderā stilā, kādu sagaidam 16+ vecumā, tad tas nenozīmē, ka cilvēks attiecībās nevar justies ērti un komfortabli.

Sevišķi jau puisis - māja tīra, ēst uztaisīts, krekli sagludināti, īre uz pusēm, ir ar ko vakaros papļāpat un filmu paskatīties, plus vēl regulārs sekss un smuka meitene, ko atrādīt draugiem - a kur problēma nebūt kopā? Ja nu pēkšņi uzradīsies tās kvēlās jūtas pret kādu citu, tad arī ies prom :D

Nemūžam.