es nenosodu tās kas visu dzīvi pa mājām. bet pati tā noteikti negribētu, esmu redzējusi vairākas situācijas, kur sieviete lielāko daļu sava mūža nav strādājusi un ir atkarīga no vīra, nu nē..paldies. man ir tikai un vienīgi žēlums pret šīm sievietēm, jo viņas nevar neko dzīvē, viņas ir atkarīgas no vīrieša, pat ja kautko ir iekrājušas, tā ir vīra nauda.
piekrītu, ka nav viegli būt par māti, it īpaši pirmajos gados, bet arī visa tā pārspīlētā attieksme, ka būt par māti un mājsaimnieci ir nezin kāds baigais darbs....nu izklausās vienkārši smieklīgi.
cik nav mātes, kas kopj mājas, taisa ēst, audzina bērnus, vienvārdsakot, dara to pašu ko mājsaimnieces, bet plusā vēl strādā un paspēj arī izklaidēties un tas viss nemaz nav tādā steigā, kā varētu domāt, tas ir normāls piepildīts dzīves ritms. un tādēļ ka viņas strādā, nenozīmē ka ir sliktākas mātes, sievas vai mājsimnieces vai nu whatever. tāpat, ja sieviete nestrādā, uzreiz nenozīmē ka viņa ir labāka sieva, māte utt.
tākā, nav vajadzības baigi deklarēt, ka jūs nestrādātājas, darat baigi daudz...
es gan šo rakstu, vairāk balstoties uz savas pieredzes un redzētā. mana puiša māte ir viena no tām nestrādājošajām sievietēm, un vienu dienu, viņa pārsteigta jautā manam puisim, kā māte nav man iemācījusi adīt, gatavot ēst vai nu vienalga kādu tur hui*u. un to viņas pārākuma sajūtu es jutu pa gabalu, viņa sevi pavisam noteikti uzskata par labāku māti.
bet es viņai sejā varētu pateikt daudzko, kas drošvien iedragātu viņu uz atlikušo dzīvi, un varētu pateikt arī to, ka mana strādājošā māte man ir iemācījusi dzīvē daudz svarīgākas un noderīgākas lietas par adīšanu un mājas uzkopšanu, bet viņa pati diemžēl daudz zināšanas par dzīvi saviem bērniem nav devusi. es protams paklusēju...bet nu jā...varbūt dēļ šī cilvēka man arī ir radies tas negatīvisms pret mājās sēdētājām.
bet es nenosodu, dari kā gribi ar savu dzīvi.
381
