Uz kakla sedetajas??

Man ir dzivi piemeri.. Mana mamma un drauga mamma. Mana mamma vienmer stradaja melnam miesam, maju kartoja, gatavoja, bet lidz galam neko kartigi neizdarot,viss uz atro kaut ka, par sevi isti parupeties ari laika nebija, jo vienkarsi katru dienu bija nenormali pargurusi, brivdienas neko citu negribej, tetis arinstradaja, bet atnakot majas, vinam bija atputa un vins parmeta manai mammai, ka vina vienmer pargurusi,nekas vinu neinterese un ta un sita izskatas, un vel beigas nokrapa.
drauga mamma nekad nav stradajusî, bet kartigi bernus izaudzinaja ar pareizajam dzives vertibam, maja spid un laistas, garsigi un smuki gatavo, viru vienmer lutina un smuki izskatas, vienmer gatava visur piedalities utt. Kas tad virietim ir vajadzigs, ja vinam ir viss ar galvu kartiba un normls pasvertejums, vins ir priecigs, ka atnakot majas viss ir smuki, sieva berni laimigi, samilo utt, nevis, ka atnak majas un redz pargurusu darba zirgu.. Es ari gribetu tikai pusslodzi stradat, lai dzive interesantaka, bet lai varetu but pietiekami atputusies, varetu pietiekami laika savai gimenei veltit

drauga mamma nekad nav stradajusî, bet kartigi bernus izaudzinaja ar pareizajam dzives vertibam, maja spid un laistas, garsigi un smuki gatavo, viru vienmer lutina un smuki izskatas, vienmer gatava visur piedalities utt. Kas tad virietim ir vajadzigs, ja vinam ir viss ar galvu kartiba un normls pasvertejums, vins ir priecigs, ka atnakot majas viss ir smuki, sieva berni laimigi, samilo utt, nevis, ka atnak majas un redz pargurusu darba zirgu.. Es ari gribetu tikai pusslodzi stradat, lai dzive interesantaka, bet lai varetu but pietiekami atputusies, varetu pietiekami laika savai gimenei veltit

+


Tagad man ir pusslodze, bet ne uz parak ilgi lauku. Vēl ziemā kad biju vislak fdarbā līdz pusnaktij maja manejais nikns. Nogursi, est pasam jagatavo jo atnak daudz ātrāk par mani.Maja bardakā jo vienkari neesam majas, un kad esam atpusties vajag lai speks strādāt. Ledusskapis pustukšs, jo kas ta brauks uz veikaliem un tirgu. Pilnigs haoss.

Un nekādi nespēju aizstāvēt māmiņas jaunās, labi neesmu viņu ādā, neesmu bijusi mamma, bet nevajag arī uzsvērt ka tas ir tik briesmīgi un grūti, ārzemēs tādi dekrēta atvaļinājumi kā Latvijā NAV, ne Vācijā, ne ASV, ASV vispār kā piedzemdē bērnu, tā dažas dienas atpūta un uz darbu, neviens par to daudz nepārdzīvo, un visi tur ir normāli, neviens nav izaudzis par muļķi un neprašu. Tādēļ, nespēju ar nagiem un zobiem apgalvot, ka būt par mammu 24/7 ir grūti, man priekšniece un vēl vienas nodaļas vadītāja, atklāti pasaka, ka bērniņa pieteikšanās ir atpūta, nav protams tik viegli, ir jāvelta laiks, bet tas nav TĀDS laiks, tās nav zobu sāpes, vai kas nepatīkams, vai nenormēts darbs kas bieži šādos amatos ir nenormāls vāveres ritenis...

Šis, citātā ieliktais komentārs, savu jēgu zaudē jau pēc pirmā pus teikuma. Gudri ...irst jau visi māk, a sajēga tad nekāda.

Vēl ziemā kad biju vislak fdarbā līdz pusnaktij maja manejais nikns. Nogursi, est pasam jagatavo jo atnak daudz ātrāk par mani.Maja bardakā jo vienkari neesam majas, un kad esam atpusties vajag lai speks strādāt. Ledusskapis pustukšs, jo kas ta brauks uz veikaliem un tirgu. Pilnigs haoss.

Aha, bet redz tad tu nevienam uz kakla nesēdi. Ja tu netupi visu laiku darbā, tad pēc dažas labas domām tu esi dīkdiene. Un kas tad tur - mājas sakārtot un ledusskapi piepildīt...
Pilnīgi pievienojos, sieviete NAV darba zirgs, kurai ir jāpadara viss. Mums ar vīru dabiski ir iegājusies darba dalīšana - viņš piepilda ledusskapi (viņam patīk iepirkties) un padara smagos mājas darbus, ja es strādāju līdz vēlam vakaram, tad arī viņš vakariņas uztaisa un aiz sevis vēl traukus nomazgā. Tagad, kad slimoju, tad mājas darbi ir mans pienākums.

Aha, bet redz tad tu nevienam uz kakla nesēdi. Ja tu netupi visu laiku darbā, tad pēc dažas labas domām tu esi dīkdiene. Un kas tad tur - mājas sakārtot un ledusskapi piepildīt...

Ta iznāk :D Tas jau nekas ka vecis šokā visu ziemu, skatos frī vien cep un citu ko ātri var gatavot. Pa vidam maizes, jo sāta sajūta ta nav, tikai nauda lieki aiziet. Un šis pēc darba noguris. Mums pat trauku kaudzes krājās:D šams laimigs ka man pagaidām pusslodze:D

Secinu, ka viegli aizskart jaunās māmiņas, lai gan neko tik traku neuzrakstīju. Palasiju nedaudz komentārus, un redzēju tajos tik daudz ierakstus par to cik grūti ir būt mammai, lūk mans secinājums, ka man nešķiet, ka tas būtu tik briesmīgi, un ja tas ir tik briesmīgi grūti, tad kādēļ tik daudz sievietes taisa 2 un 3 bērnu? Turklāt, autora diskusiju asi uztvēra tieši jaunās māmiņas, bet kāpēc?

Kubiete - un uz jautājumu "ko tu šodien ēdi?" atbilde ir - pelmeņus, maizīti, beigās neko... un kad beidzot uztaisi kārtīgas vakariņas, tad liekas, ka ir svētki. Par traukiem nemaz nerunājot, tie krājas fenomenālā ātrumā, it sevišķi ja vīrietis vēl kaut ko gatavo... Manējais jau citreiz pat izmisīgi 11-tos vakarā paskatās ar žēlīgām acīm uz mani un saka "es nopirku vistiņu, lūdzu uzcep", tas jau nekas, ka esmu no rīta līdz pašam vakaram nostrādājusies. Vakariņas sanāk pēc pusnakts jau... Bet galvenais, ka neesmu dīkdiene!!!

Man ir mazs bērns un milzīga vēlme strādāt. Mans nabaga vīrs būtu gatavs manam darba devējam piemaksāt, lai tikai es uz to darbu neeju. Tajās dienās, kad es esmu darbā, es nāku mājās astoņos. Tas nozīmē, ka vīram tajos vakaros pēc darba jātaisa pašam priekš sevis ēst un vēl jāpieskata bērns. Viņam labāk patīk tie vakari, kad mājās sagaida siltas vakariņas un pēc ēšanas var bišķi paspēlēties ar sīko un tad iet atpūsties. Finansiālais ieguvums, ko mans darbs nes ģimenei, ir diezgan niecīgs. Vai vīrietis no manas strādāšanas ir ieguvējs? Es domāju, ka nē, konkrēti viņam dzīve būtu ērtāka, ja viņa sieviete būtu "parazīts".

Gurri - jaunās māmiņas uztvēra asi šo diskusiju, jo tā ir viena vienīga galējība. Bērna audzināšana arī nav nekāda atpūta kūrortā, tas var nebūt tik šausmīgi grūti, bet tas tomēr ir darbs, kuram nav noteikta darba laika. Te sākumā tika uzsvērts, ka ja tu esi jaunā mamma, tad esi dīkdiene, kas sēž nabaga vīrietim uz kakla un būt mājsaimniecei nozīmē nedarīt neko.

ja tas ir tik briesmīgi grūti, tad kādēļ tik daudz sievietes taisa 2 un 3 bērnu?

Nu, varbūt tāpēc, ka uzskata, ka pilnīgai ģimenei nepietiek ar vienu bērnu vai vairāk kā 1 bērnu vēlas otrā puse.

lūk mans secinājums, ka man nešķiet, ka tas būtu tik briesmīgi, un ja tas ir tik briesmīgi grūti, tad kādēļ tik daudz sievietes taisa 2 un 3 bērnu? Turklāt, autora diskusiju asi uztvēra tieši jaunās māmiņas, bet kāpēc? Vienkārši pērle. Te pat skaidrot nav jēga...

Vai ne? Un viriesiem tacu patik, ka viniem visu uz paplates pienes, ko est, ko mugura vilkt, vai atrast vinu pasu nobaztas lietas, un nevis ar aizkaitinatu skatienu to visu, bet ar milestibu, bet, kad esmu parstradajusies, tas medz kaitinat. Un kad vini grib palidzet, piemeram, maju sakartot, tapat pec tam viss japardara;) ta ka man viennozimigi liekas, ka tie viriesi, kuri var atlauties ta sauktos parazitus, ir laimigaki un lidz ar to visa gimene

Un viriesiem tacu patik, ka viniem visu uz paplates pienes, ko est, ko mugura vilkt, vai atrast vinu pasu nobaztas lietas, un nevis ar aizkaitinatu skatienu to visu, bet ar milestibu,

Labi, ka mans vīrietis neietilpst tajā kategorijā. Ja viņš arī tik daudz nestrādātu, tad iespējams palīdzētu vairāk bez prasīšanas. Vispār nekad viņam nelūdzu ko izdarīt, pats saprot, kas jādara.

Te jau tiek nu tik pārspīlēti slavētas mājsaimnieces, ka, goda vārds, sāk jau man palikt kauns, ka strādāju un ka varu veidot gan ģimeni, gan karjeru vienlaicīgi :D
Vispār man būtu bail, ka vīrietim es neapnīku ar savu sēdēšanu mājās, pavisam nopietni. Ok, tīra māja, vakariņas..bet ko var pastāstīt par savu dienu- kā grīdu tīrīji vai kā logus mazgāji? Es neteikšu, ka strikti tā domāju, bet pamatā man liekas, ka pēc gadiem 10-20 daudziem (ne visiem) vīriešiem sieva var kļūt neinteresanta un viņš var atrast kādu enerģisku mīļāko, ar kuru saista kopīgas intereses, kāds projekts darbā, kaut vai sekretāre :D

Bet ko tu par savu dienu vari pastāstīt? Kā gāja darbā? Nu mēs piemeram majs par darbu nerunājam. Par politiku,kino,žurnāliem,radiem, plāniem, teātri un etc.

a pēc gadiem 10-20 daudziem (ne visiem) vīriešiem sieva var kļūt neinteresanta un viņš var atrast kādu enerģisku mīļāko, ar kuru saista kopīgas intereses, kāds projekts darbā, kaut vai sekretāre

Nu ja vīrs liks mīksto uz sievu, vina arī atradis mīļāko. Un tici man ari 55 gados ja gribēs:D

Daļēji jāpiekrīt Lienei. Lai gan pati esmu mājsaimniece, savu vīrieti neesmu tā izlaidusi, ka viņš pats pagatavot vakariņas nevarētu. Tieši pretēji,viņš ar lielāko prieku gatavo. Arī mājas darbus esam sadalījuši. Un viss ir līdzsvarā un man nav 24/7 jāberž māja, jāgatavo utt. Visu maina, tas ka mans vīrietis ir pats sev priekšnieks, līdz ar to regulē darba laiku utt. Bieži nedēļas vidū paņem brīvu dienu un dodamies uz teātri vai kino.

Bet es nevarētu ieodmāties sev blakus vīrieti, kas ir atkarīgs no manis - ēšanas, tīrīšanas ziņā. Pat šobrīd, kad esmu saaukstējusies, lai gan esmu mājās, viņš man atveda siltas pusdienas. :D :) Bet nu jā, viņš to vnk var atļauies, darba specifikas dēļ. :)

Un nekādi nespēju aizstāvēt māmiņas jaunās, labi neesmu viņu ādā, neesmu bijusi mamma, bet nevajag arī uzsvērt ka tas ir tik briesmīgi un grūti

Es mazliet no cita-mammas-viedokļa: man, protams, arī nepatīk, ka mammas loma tiek padarīta teju par vergu darbu, sakot, cik tas ir ārprātā grūti utt. BET grūti tas ir ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski nogurdinoši. Pirmkārt, darba diena nebeidzas ne 17.00, ne 18.00 un pat ne naktī. Ja bērnam mammu vajag, tad ej nu un mēģini iestāstīt, ka tev gribas pagulēt. Nepārtrauktais ritenis- pārģērbšana, barošana, gulētlikšana, izglītošana atbilstoši vecumam utt. un nav jau tā, ka tas viss režīms iet tik gludi, piemēram, pārģērbšana nav tikai "tagad, mīļais bērns, uzvelc jaciņu!" Manai divgadniecei pārģērbšanās nozīmē skraidīšanu pa visu māju, spiegšanu, kliegšanu, spārdīšanos utt. Un man, salīdzinot ar daudziem citiem bērniem, skaitās pat ļoti mierīgs bērns.Vakarā, kad bērns tiek nolikts gulēt, atviegloti nopūšos, jo kādu brīdi varu veltīt tikai un vienīgi sev. Mans vīrietis, būdams tēvs, pats saka, ka viņš tādu ikdienu katru dienu izturēt nevarētu. Ko es ar to visu gribu teikt- piekrītu, nav tas briesmīgi, nav ļoti grūti fiziskā ziņā, turklāt, jo lielāks bērns, jo vieglāk visu sarunāt, bet, atvainojos par tik skarbu izteikšanos, bet ciest nevaru, ka cilvēki runā par lietām, no kurām paši neko nesaprot, un saprašana nenozīmē redzēt kādu citu māmiņu no malas, jo tas, ko bērna esamība ietekmē psiholoģiski, citiem bieži nav redzams un pieļauju, ka daudzas pašas nemaz nestāsta. Protams, ir forši ar bērnu, esmu mājās, teorētiski (!!) daru, ko gribu, bet tas ir arī liels ieguldījums, kas ne vienmēr ir tikai viegls un jauks.

Eu nu...
Mēs visas esam brīnišķīgas gan parazītes, gan pusparazītes, gan neparazītes. Vienkārši katra no mums izvēlas ko darīt savā dzīvē un kā viņu nodzīvot... Nav tāda pareizā vai nepareizā, labā vai sliktā dzīves modeļa. Turklāt katra no mums ir savam vīrietim ideāla sieviete un katrai no mums ir savs ideālais vīrietis.

Es dzīvē esmu paziņu vidū redzējusi neskaitāmus piemērus un uzskatu, ka tā mūžīgā mājas tīrīšana un vakariņu porcijas ar laiku vīrietim kļūst neinteresantas. Tā ir pamatvajadzība, bet sieviete pastāvīgi atrodoties mājas režīmā, zaudē pastāvīgu komunikāciju ar ārpasauli. Vai tiešām dzīve beržot un tīrot ir interesantāka par savu sapņu nodarbošanos?
Un tie skaisti piemēri par to, ka mājsaimnieces daudz interesējas par politiku, apmeklē kursus, audzina bērnus un vēl tīra māju un savus hobijus īsteno- ja tā ir, tad skaisti, bet paskatieties apkārt- vairums sēž visu dienu " cālī.lv" vai skatās seriālus.

Ja ir mazs bērns, tad par to es nerunāju. Bērns prasa nepārtrauktu uzmanību, lūdzu, jaunajām māmiņām šo komentāru neskaitīt uz sevi.