Beztēma ar savtīgu nolūku! :)

Labrīt, meitenes! Cik iedvesmojoša beztēma! :) Par cik šobrīd ir tieši šāds pārdomu laiks man, tad katrs jūsu pieredzes stāsts ir tik motivējošs un palīdz skaidrāk man pašai koncentrēt savas domas, ka pilnīgi gaidu katru šīs beztēmas komentāru :) Lai jums visām jauka diena!

mācos otro augstāko izglītību, bet nevienā no šīm profesijām es nestrādāju, mans darbs pašlaik radās spontāni, mirkļa iegriba, aizgāju kursos mācīties un sapratu jau otrā nodarbībā- man tas patīk un izdodas, tā nu es turpinu strādāt tālāk.

Labrīt!
Šodien apmācies aiz loga, tas labi, jo tad man vieglāk sēdēt pie datora, nav jāžmiedz acis.
Vakar izcepu rabarberu/zemeņu "sacepumu" pēc Ievas Virtuvē atrodamās receptes - tāda ņamma! Bet bieži tādus nevar, jo tur daudz cukura.
Par otro tēmu - man ir humanitārā izglītība, profesijas nav, kas vienlaikus ir labi un slikti. Izglītība man deva skandināvu valodas apguvi, ar ko arī šobrīd ikdienā strādāju. Mans sapnis ir būt tulkotājam (rakstiskajam) uz pilnu slodzi, bet tajā valodā, no kuras es gribu tulkot, jau ir tulkotāji, un valoda ir reta, tāpēc, manuprāt, pēc vairāk tulkotājiem nav pieprasījuma.
Bērnībā domāju, ka būšu uzņēmēja, bija krampis, patika organizēt, bet gadu gaitā es mainījos - vairs neko negribas organizēt, esmu izteikta vienpate, negribu uzņemties atbildību par citiem un negribu sevi pārslogot, tāpēc par uzņēmēju vairs negribu būt.

Bērnībā bija daudz dažādu profesiju, kas man šķita saistošas, piemēram, pārdevēja un profesijas , kas saistās ar ķīmiju. Ar laiku sapratu, ka gribu būt vetārste, šo sapni pārtrauca viena vizīte pie vetārsta, kad noģību. Skolas laikā nebija nemazākās nojausmas, ko mācīšos tālāk. Vecāku profesijas nesaista. Visas savas darba vietas esmu ieguvusi nejauši, pati vakancēm nebiju pieteikusies konkrētajās vietās. Ilgu laiku biju administratore tenisa centrā, tad paralēli solāriju studijā, tagad ir neliels uzņēmums pašai, kur darbojos. Man laikam ir ļoti piemērota profesija, kur ir pārdošana, vismaz apkārtējie tā saka. Nu pat biju uz darba interviju uz ofisa sekretāres amatu, bet mani nepaņēma, jo es esot pārāk kustīga, tendēta uz komunikāciju, arī runas stils esot atbilstošs pārdošanai,bet tur būtu bijis visu laiku jaraksta papīri un saskarsme ar klientiem ļoti maza.
Esmu pabeigusi sabiedriskās attiecības.
Pagaidām vēl meklēju savu īsto darba nišu.

Labrīt!:)
Šodien vakarā atkal lekcijas, rīt eksāmens. Esmu ļoti uztraukusies. Laikam esmu dīvainīte, bet man auditorijas priekšā ir vieglāk uzstāties, nekā rakstīt rakstisku eksāmenu.:Dhttp://www.youtube.com/watch?v=7qSFvZaYy2Q


Par otro jautājumu runājot, esmu pašā sākumā un smagi kļūdījos ar studiju izvēli, bet pašlepnums neļauj aiziet, kaut par to ik pa laikam domāju. Savā darba vietā nokļuvu bez neviena palīdzības, bet tas bija pārāk nepiemērots man, lai es tur ilgi paliktu.

brīt!

fck, šorīt ir tik auksti. brr grr.
plānoju vasaras pasākumu darbā, āā, tik kūlīgs būs :D

par darbu - nekāda sakara ar bērnību gaalīgi nav. bērnībā visi domāja, ka es būšu kkāda māksliniece, arhitekte vai dizainere, bet mans prātiņš par īsu fizikai :D pašreizējā sfēra, karjera un darba vieta ir mērķtiecīgi īstenotu & veiksmīgu apstākļu sakritību labs rezultāts, jo, sākot ar skolas praksi, tas viss attīstījās ļoti strauji un tādos virzienos, kurus es nekad mūžā nebūtu iedomājusies :)

Miečuki, mums te ir situācija.. itkā sīkums , bet tāpat sirdi plosa.

Es jau te vienreiz minēju,ka pie mums nāk kaimiņu kaķis, kuru saimniece ir izmetusi no mājas. Šajā mājā es dzīvoju 8 mēnešus un kaķis pie virtuves loga sēž KATRU dienu. KATRU dienu!!! Agrāk arī naktīs sēdēja pie loga, tagad vairs nezinu, jo naktī neeju uz virtuvi vairs. Agrāk taisiju bebim pudelītes naktī, tad tik noskatijos kā kaķis tur pie mūsu loga.
Kura ir kaķa saimniece,es laikam jau esmu sapratusi, jo viņš kā ierauga to sievieti, tā skrien viņai pakaļ, bet no citiem cilvēkiem ir bailīgs.
Mājā iekšā viņš nenāk, ja durvis ir vaļā.
Un ziniet, man tā zvēriņa ir žēl. Viņam ir auksti tur tupēt, viņš sēž ar priekšķepām uz savas astes, cilā ķepiņas aiz aukstuma. Actiņas sāk tā kā pūžņot. Atbraucot no ceļojumiem,pamanu ,ka kaķis paliek ar vien tievāks. Itkā šad tad kāds viņam iedot kaut ko ieēst, bet nedrīkst jau dot, tāpēc jau viņš nāk. Un ja dos kaut ko ēst,tad nāks biežāk. Bet vairs tur neko nevar labot, jo viņš pie mums tup katru dienu.
Tagad jau mana mamma viņu sākusi barot, pērk veikalā konservus un dod kaķim, savādāk toč nomirs badā pie mūsu loga.
Nu lūk, lieta tāda,ka pirms pāris dienām pamanijām,ka pie mums grib nākt vēl viens kaķis, un mūsējais šo nelaida klāt un abi riktīgi izkāvās. Tagad mūsu kaķis staigā uz 3 ķepām,jo vienu ir savainojis tā,ka nevar pielikt pie zemes.
Ziniet, man sirds lūzt pušu.
Es uztaisiju mājā sapulci un teicu,ka varbūt aizvest uz patversmi to kaķi. Saimnieka viņam nav un viņš vai nu nosals vai nomirs badā. Bet patversmē viņu mož sakops un vēlāk atradīs jaunus saimniekus, jo kaķis ir smuks tāds. Bet mājinieki negrib, jo ir pieraduši pie tā kaķa un grib lai viņš paliek te. Nezinu... domāju varbūt pa kluso piezvanīt,lai atbrauc pakaļ kāds..
Kā jūs domājat?

Briit, man tgd ir 4:44 no rita un viens izsalcenis pie kruts! Ekk, miegi naak!

Mana karjera sakas pavisam nejausi, kad draudzenes cita draudzene iepazinas ar kkadu cali, kas braukaja pa vecrigu. Un mana draudzne norakstija ta dzeka numuru un satikas ar to puisi... Nu long story short, kad es pabeidzu skolu, vins zinaja, ka mekleju darbu un panema mani sava uznemuma pameginat. Nezinu, ka vins nonaca pie kopsauceja vsp mani uzaicinat uz parrunam, jo man bija 19 gadi, nebija izglitibas un tik tusini galva. Bet, mums viss sanaca, es atri apguvu profesiju un stradaju loti zolida un labi apmaksata amata. Esmu vinam par so iespeju nereali pateiciga, jo pec tam man visi celi bija atverti. Grbu izmacities Kanada to nozari un iet stradat. Vsp man tas darbs loti patika, nu taa ka lidz kaulam. Dazreiz sanaca stradat 13 dienas pec kartas pa 10-12 h un neko, skreju uz darbu veja sparniem!

Mari
Ja mājinieki grib, lai kaķis paliek, tad tiem gribētājiem jāuzņemas pilna atbildība- jāaizved pie ārsta, jārūpējas, jābaro, varbūt jāņem iekšā.

Neesmu bijusi vēl šodien ārā, bet, spriežot pēc tā, ka suns joprojām nav prasījies, tad tur ārā valda riktīgs dubaks :D

Par karjeru man nav ko stāstīt- tādas nav :D Ar bērnību nav saistīti. Izstudējos, tieši uz pabeigšanu sākās krīze, sāku strādāt tur, kur mani pieņēma, bet nekas no tā nav aizrāvis manu sirdi. Joprojām meklēju savu vietu, aicinājumu.

Jolly_Angie, kaķis mājā iekšā nenāk,baidās.. Un es arī negribu,lai viņš te nāk, jo man ir zīdainis !

Mari, nu kā gribētāji var gribēt, lai dzīvnieks turpina ārā salt un plēsties ar citiem kaķiem? Vai nu pieņem kā pilnvērtīgu mājas mīluli, nodrošina siltumu, pārtiku un veterināro palīdzību, vai dzīvniekam ir jābūt patversmē! Tāda paturēšana pie loga, manuprāt, ir absolūti nežēlīga pret to dzīvnieku, kurš salst un cieš.

Mari, nu kā gribētāji var gribēt, lai dzīvnieks turpina ārā salt un plēsties ar citiem kaķiem? Vai nu pieņem kā pilnvērtīgu mājas mīluli, nodrošina siltumu, pārtiku un veterināro palīdzību, vai dzīvniekam ir jābūt patversmē! Tāda paturēšana pie loga, manuprāt, ir absolūti nežēlīga pret to dzīvnieku, kurš salst un cieš.

tieši tā, necilvēcīga attieksme pret sievietēm!

Mari , drīz būs vasara , nenosals ... , samatiet naudu un aizvediet viņu pie ārsta ... sapotējiet un attārpojiet , nedomāju , ka tas viss maksās milzu naudu ...
Kapēc negribi, lai nāk mājās , domā viņš bēbi abižos !?
Es nezinu , kas tas par kaķi , bet man mājās ir stafords, kaķis un tarantuls ( pūkains zirneklis ) un bēbis , visi sadzīvo labi , neviens nevienu neabižo un kaķim ir pie pakaļas bēbis 2 reizes apostīja , vienreiz iebāza galvu piekakātā pamperā un ar to visa interese beidzās ... :D

Libra, nu es arī tā domāju,tāpēc visiem pateicu,ka būs labāk,ja mēs viņu aizvedīsim uz patversmi. Bet nepiekrīt cilvēki un negribās arī strīdēties. Bet nu kā izskatās,ka tas ir bijis istabas kaķis, jo sākumā arī viņš bija ļoti tāds..perfekts pēc skata. Tagad tās actiņas tādas nesmukas, klibs, spalvas izraustītas un acīmredzami viņš paliek tievāks.
Katru dienu tāpat viņu te neviens nebaros, visi ir darbā un es negribu viņu barot. Viņš man vienreiz riktīgi saskrāpēja roku,kad devu bļodiņu viņam. Esmu apvainojusies :D Pasūtiju dillēs, teicu,ka vairs nebarošu. Bet nu žēl man viņa ir tāpat. Un ja neviens par viņu nerūpējas, tad es uzskatu,ka būs labāk patversmē un vēlāk pie jauniem saimniekiem.
Gan jau tā viņa saimniece nemaz nepamanīs,ka viņš ir pazudis.

Bet ziniet,es domāju par vienu lietu.. pirms kādiem 2 mēnešiem viņš pie mums atnāca ar siksniņu ap kaklu. Bet tā bija tikai 1 diena, otrā dienā vairs tās siksniņas nebija un arī vairs neesmu redzējusi.

weee, es negribu svešu kaķi ņemt mājās. Nu negribu un viss. Un vispār ,kamēr bebis ir maziņš, es negribu dzīvniekus mājās.

nu bet nevar dzīvniekam ar vienu roku dot un ar otru ņemt ... vai nu viņš ir Jūsu mājas kaķis un visi par viņu rūpējas vai uz patversmi , nu es te neredzu citus variantus ... :(

Mari, a ar to saucamo saimnieci parunāt nevarat? Nu lai protās rūpēties par savu dzīvnieku... Vai arī pasakiet viņai, ka pretējā gadījumā vedīsiet uz patversmi.. moš apdomāsies?!

Nu, ar sveša kaķa paņemšanu mājās ir, kā ir. Varbūt tai saimniecei būs iebildumi.

Bērnībā mums arī atnāca uz mājām kaķis. Pašiem tai laikā nebija, tāpēc pieņēmām. Mīlējām kaķi, viņš mūs, bet pirmie kaķa saimnieki izdomāja, ka neļaus pie mums dzīvot. Paņēma un aizveda uz citu ciemu, kur tas mīļais kaķis palika par klaidonīti.
Kad es viņu vēlāk tur atradu, vairs man rokās nenāca, jo laikam bija tik daudz izcietis, ka nevienam vairs neuzticējās.
Līdz šim tiem cilvēkiem to neesmu piedevusi.

Un tas bija visu laiku mīļākais kaķis -tāds lupatiņa, ko varēja ņurcīt un bužināt..

Ja ir iespēja, es esmu par patversmi. Un pilnīgi vienalga, ko domā "saimniece". Viņai nemaz nav jāzina, ka kaķis aizvests uz patversmi. Tikpat labi varbūt aizklīdis un tā...