un visiem galva tikai sekss. Ka turiste nekad neko tadu nepamanitu, jo pret turistiem vini ir tik jauki un draudzigi, bet tikko ka turists pagriez muguru ta...
diemžēl, bet tā ir. tūristiem viss liekas wow super, bet patiesībā...
Te mana pieredze, iepriekš vienā diskusijā jau dalijos:
http://cosmo.lv/forums/topic/160663-/?sort=desc&pnr=3#postid-1555148
Lūk, varu dalīties ar iespaidu no pēdējās darba vietas (protams, tas nebūtu jāuztver, ka visur Grieķijā ir šāda attieksme) :
Šogad strādāju Grieķijā, kādā pludmales restorānā. Darba diena sākās plkst.10:00 un beidzās plkst. 20:00 vakarā. Šādu attieksmi izturēju veselu mēnesi, bez nevienas brīvas dienas.
Lieki piebilst, ka kā jau siltajās zemēs, sākot no deviņiem rītā līdz pat sešiem vakarā saule sildīja līdz pat 40 grādiem, bez mazākā mākonīša visas dienas garumā, nerunājot par to, ka uz lietu nebija iespējams cerēt visu vasara laiku.
Pats restorāns atradās ielas daļā un, lai nokļūtu uz šo pludmali, ir jāšķērso braucamais ceļš un jādodas pāris metru pa nogāzi uz leju un tā katru reizi pēc tam, kad kāds ir ko pasūtījis.
Attieksme no darbinieku puses bija šausmīga. Precīzi desmitos jāsāk darbs, visu darba laiku, kas bija, desmit stundas, nedrīksti apsēsties un ēnā nav iespējams patverties, jo nebija tādas iespējas- bezmaz vai atrodies klajā laukā. Arī dienās, kad nebija tik ļoti busy vai, ja nebija cilvēku pavisam (jo cilvēki sāka parādīties tikai ap 11), visu laiku jāizliekas, ka kaut ko dari- jāstaigā no vienas puses uz otru, galvenais, ka visu laiku jākustas, nedrīkst stāvēt uz vietas un neko nedarīt. Tā bija laime, kad bārmenis reizēm pasūtīto kokteili nepagatavoja ātri, jo tā bija vienīgā iespēja patverties ēnā, citādi restorāna iekšpusē nedrīksti atrasties.
Reizēm bija tik ļoti grūti izturēt saules karstos starus, ka vārda tiešākajā nozīmē, slēpāmies uz maiņām toletē, bet tikai tā, lai darba devēji nepamana, jo visu dienu no darba laika sākuma, līdz pat beigām, šie darba devēji, sēdēja restorānā un vēroja katru mūsu kustību. Nezinu kādu prieku tas viņiem sagādāja, bet katru rītu no plkst. 10 rītā, līdz pat vakaram, abi sēdēja ar aliņiem rokās. Bija dienas, kad viņi dzēra tiešām daudz un brīžos kad bija jāizmaina nauda, atlikumu iedeva par kādiem 10, 20 vai reizēm 30 euro vairāk, bet es, kā godīgs cilvēks, nekad nešmaucos un atdevu naudu atpakaļ tagad gan liekas, ka šādi cilvēki ir jākrāpj un tā pamatīgi.
Dabūju arī aizrādījumu, jo vienu dienu neizturēju un apsēdos uz pāris minūtēm. Laikam lieki piebilst, ka ķermeni patstāvīgi klāja apdegumi un arī čūlas, pat uz sejas (aizsargkrēmi tika lietoti aumaļām). Bija arī reizes, kad pārnākot mājās nebija iespējams apsēsties, jo čūlas plīsa un sāpēja, dažas dienas pat nācās +40 grādos pastrādāt ar legingiem, jo baidījos, ka nepaliek sliktāk.
Pusdienu pārtraukumi šajā dara laikā nebija. Kā sāc strādāt no desmitiem rītā, tā līdz pat astoņiem vakarā nemaz nedrīksti ēst. Tikai astoņos vakarā mūs pabaroja ar Mousaku vai Pastachio, kas bija palicis pāri, un tā katru dienu- izvēlies vienu vai otru. Vienīgā labā lieta bija tā, ka varēju dzert ūdeni cik vien vēlos- protams, ka tikai negāzētu, dienas laikā aizgāja kādi 4-5 litri.
Reizēm bija tik ļoti busy, ka vārda tiešākajā nozīmē, bija jāskrien un katru vakaru kājas vispār nejutu- kā atnācu no darba mājās, tā gultā iekšā, lai vismaz uz pāris minūtēm atpūtinātu kājas, kuras dienas laikā rāva arī krampjos. Pat nespēju iedomāties cik km dienas laikā tika nostaigāts, šo desmit stundu laikā.
Pludmalē strādājām tikai mēs divi cilvēki, kas skrēja kā vergi un tad vel tika braukts virsū, ka darbs netiek darīts kā nākas- kāpēc visas dienas garumā netiek smaidīts, kāpēc esam tik lēni un visu laiku tā kā noguruši.
Vienu dienu bija paredzēta sapulce pēc plkst. astoņiem vakarā, bet bija jāpagaida, kamēr darba devējas vīrs pamodīsies un varēs atnākt, kamēr pa to laiku jāpalīdz restorānā apkalpot cilvēkus, kaut arī darba laiks bija beidzies, es teicu, ka neko nedarīšu, apsēdos malā un visus ignorēju. Bija jau plkst. deviņi vakarā, neizturēju un teicu darba devējai visu, ko domāju- kāpēc man ir jātērē savs privātais laiks dēļ kaut kādas sapulces un par visu pārējo...Normāli nolamājos un gāju atpakaļ gaidīt. Kaut kur pēc deviņiem, atnāca viņas vīrs un ‘’novadīja’’ sapulci 5 min garumā, nebija jau tā, ka biju dusmīga!
Tad nu pēc vienas dienas man paziņoja, ka esmu atlaista dēļ tā, ka nespēju sevi savaldīt un brēcu vienmēr virsū, jo tā nebija pirmā reize! Tāpat pēc šī mēneša pati būtu gājusi prom, jo tiku pie cita darba, kur bija ļoti labi darba devēji.
Tāds nu ir mans stāsts. Ar to visu gribēju pateikt, ka ne tikai Latvijā šādi izturas pret cilvēkiem- darbiniekiem. Viss, kas piedzīvots liekas kaut kā nereāli, dažas detaļas pat ir grūti aprakstīt, bet kaut arī pēc tikai šī viena mēneša ieguvu tādu pieredzi, ka vienkārši nesaprotu tos cilvēkus, kas īd, ka vienkārši jānostrādā savas astoņas darba stundas reāli neko nedarot, pie tam ar divām brīvdienām nedēļā... Ieguvu arī mācību un tagad sapratu, ka man neviens vairs uz galvas nekāps.
Pēc tam, kad mani atlaida, arī cilvēks, ar kuru kopā strādāju, aizgāja. Un nākamo mēnesi ik pa laikam ejot garām, redzēju, ka pēc manas atlaišanas un otra cilvēka aiziešanas, viņiem tik viegli nemaz neklājās, jo tad darbinieki mainījās dienām un katru dienu strādāja 3 darbinieki (visi puiši) + pats darba devējs, jo reāli šim darbam, ko mēs divatā darījām, būtu vajadzīgi vismaz trīs cilvēki, ja ne visi četri, jo katru dienu pludmale bija pilna un bija jāapkalpo 120 cilvēki ( 60 saulessargi), kas nemaz nav tik vienkārši.
Alga bija 750eiro. Dzīvot pašam bija jādomā kur...ēdināšana (pārpalikumi)- bez maksas.
Jau smējos, ka visiem, kas vēlas notievēt, būtu jādodas pastrādāt vismaz mēnesi uz šo vietu, jo svara zudums garantēts, pirmo divu nedēļu laikā man tas bija mīnuss 3kg...svēru 54kg un izskatījos slimīgi tieva, cilvēki teica, lai akmeņus bāžu kabatās, citādi vējš aizpūtīs...
Ko ieguvu- labus draugus un paziņas no visas pasaules, lielu pieredzi ( ne tikai darba, bet arī dzīves), angļu valodu apguvu diezgan perfekti...es pat tagad nevaru nosēdēt, Latvijā liekas tik vienmuļi, cilvēki arī drūmi...1.reizi biju uz 3 mēnešiem, pagāšgad biju 4 mēnešus- 2 strādāju, 2 atpūtos...Vispār tik daudz piedzīvojumu piedzīvots šajās divās vasarās, ka mierīgi grāmatu varētu sacerēt
Un jā, jārēķinās, ka tur ir pieņemt strādāt bez brīvdienām ( vienīgi Rodas salā zinu, ka var gadīties, ka jāstrādā 5 dienas, 2 brīvas un 8h katru dienu, bet tad alga ne lielāka kā 500euro...)
52
