Mēs ar pirmo puisi ilgi mēģinājām, bet nesanāca, visādi izmēģinājāmies, bet kā jutu, ka viņš iet dziļāk, saspringu un viss. Bija gan jūtas gan biju uzbudinājusies. Tā arī mums nesanāca un pēc kāda laika pašķīrāmies. Pirmā reize bija ar vienu citu, kurš nebija mans puisis, bet biju viņā neprātīgi iemīlējusies, tajā situācijā nebiju pat gatavojusies viss notika negaidīti, bija tāda kaisle, ka galva reiba, izjūtas bija lieliskas par spīti nelielajām sāpēm, atceros,ka procesa laikā attapos un pie sevis nodomāju: Jāāā! Beidzot! Biju tik laimīga, jo kad pirms tam ilgstoši nesanāca ar to pirmo puisi, likās, ka man nav kaut kas kārtībā un sāku jau nevainību uztvert kā slogu.
Man šķiet,ka ja to pirmo reizi sāk uztvert, kā mājasdarbu, var arī nebūt tik forši. Novēlu autorei sagaidīt to īsto mirkli un lai viss notiek skaisti un ir smaids sejā atceroties.