Sveikas, meitenes!
Situācija ir ļoti sarežģīta - esmu attiecībās jau 6 gadus, esma viens otram pirmie. Attiecības ir labas, es jūtos ļoti laimīga, protams, gadās strīdi, bet visā visumā man ar šo vīrieti ir ļoti palaimējies.
Arī viņš saka, ka es viņam esmu ļoti dārga, bet pēc pēdējā mazsvarīgā strīda viņš paziņoja, ka nav pārliecināts, ka grib turpināt attiecības, ka esam uzsākuši attiecības pārāk jauni (abiem bija 18) un ka viņš negrib mani sāpināt.
Es tagad jūtos pilnīgi sagrauta - es viņu mīlu, es nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņa. Pēc sarunas nojušu, ka viens no galvenajiem iemesliem ir vēlme "paskraidīt riņķī" pirms uzsākt nopietnu ģimenes dzīvi. Tagad pāris dienas mums ir pārdomu laiks, jo viņš nav pārliecināt par attiecību nāktni.
Varbūt kādai ir līdzīga pieredze ar attiecībam, kuras sāktas salīdzinoši agrā vecumā un kurās bijāt viens otram pirmie- kā tikāt/netiikāt galā ar vēlmi pēc jaunas pieredzes?
Cik cerīgi ir ticēt, ka viens otram pirmie dzīvos ilgi un laimīgi, nekrāpjot viens otru?