cik loti uzmanam?

video no kasjauns un citām zinu lapam ? Ta kas draugos jau no vakardienas celo?

Ai atkal vesela cupa ar kludam.atvainojos,man parak lieli pirksti prieks skarienjutiga podzinam.

Nu redzeju delfos man skiet,draugos tik sorit ieraudziju.varbut jau paris dienas vins ir.visvairak sausminaja ta sajuta ka es uz to visu noskatos ka uz spidzinasanu un neko nevaru izdarit.kamers tik filme un filme...kamer maza cinas.nespeju to aprakstit.

Neskaties tādus video. Es arī pieskatos visādus briesmīgus video un tad mokos. Pasaulē ir tik daudz visādu briesmīgu notikumu, ka mums labāk tos nezināt.

Es to video neskatijos, pirmakrt tas nav LV...tas nptiek vsia pasaule un ES NEKO NEVARU TAGAD MAINIT.Tikai sev un gimenei bojat omu.

Tieši tā. Mēs to nevaram mainīt, to kas notiek tagad un kas jau ir noticis. Tagad arī sāku atcerēties visādus briesmīgus skatus, ko esmu redzējusi internetā un vēlētos kaut nebūtu redzējusi. It kā esmu tikusi tam pāri, bet tomēr reizēm atceros un slikti paliek. :( Vairs neskatos tādus video, bildes vai rakstus, kas bojā garastāvokli.

ta laikam ir,tur vairs mainit neko nevar un dzive ta diemzel notiek

Jā, es arī šodien noskatījos (pat nenoskatījos īsti) un līdzīgi kā Tev, Līga, ik pa laikam uzpeld ainiņas no redzētā - izjūtas draaausmīgas :(

Labāk pieskatīt par daudz nekā par maz!

Man riebjās pārlieku liela sargāšana, tiešām... Esmu b/d audzinātāja un tik daudz gadījumus esmu redzējusi! Sākot ar to, ka vecāks taisa scēnas, ka mazais paklupis un mazs zilumiņš, gadījumi, kad temperatūra 38-39 grādi, bet rauj uzreiz uz slimnīcu un tamlīdzīgi! Un ziniet - ar tiem, kurus visvairāk sargā, ar tiem ar dažkārt visvairāk neražas notiek! Bet nu tas par tādiem pārlieku sargāšanas gadījumiem... bet nu šī ir tāda mūžam diskutējamā tēma, nav tādu pareizi/nepareizi, par daudz/par maz...

Savus puišus (4g) pieskatu vienmēr kaut ar acs kaktiņu, bet ļauju pašiem just atbildību par sevi un savu rīcību - roku uz pulsa turu. Protams, dzīvē gadās visādi un pat vissargājošākajai mammai var nākties novērsties un sagadīties liktenīgā nelaime, bet tik mazu, kā video redzēto bērniņu, vienu neatstātu! Tas nu ir fakts...

Bieži vien eju pa ielu un esmu šausmās, cik nolaidīgas ir jaunās māmiņas. Smēķēšana bērna priekšā, ļaušana vienam aizskriet kaut kur sazin-kur, kamēr māte laiko kurpes, runāšana pa telefonu, kamēr atvase viens pats skraida turpu-šurpu pāri ielai... Pretīgi redzēt.

labāk tādus video tiešām nekatīties. Es pirms pāris dienām redzēju video, kur māte sit zīdainīti un viņš tik žēlīgi raud. Tik ļoti žēlīgi, ka dara pāri tik mazam, mīļam, neaizsargātam bērniņam. Pēc tā video arī ilgi nepatīkami bija.

man neliekas, ka visu laiku bērnam jābūt soļa attālumā, protams, ir jābūt netālu. Kas tur labs izaugs, ja mamma spilvenu liks apakšā katru reizi, kad bērns kritīs. Jāļauj bērnam būt patstāvīgam, nobrāsti ceļi piederas pie lietas. bet tas nenozīmē, ka jāatstāj mājas durvis vaļā, lai mazs bērns traucas, kur acis rāda - baseinos, zem mašīnām utt

Pasargāt savu bērnu uz 100% nevar neviens vecāks. Darīt visu iespējamo jau cenšas lielākā daļa vecāku.
Grūtāk ir kad bērns jau kaut kur jālaiž viens pats, saprotot ka notikt var viss iespējamais.

Uzskatu, ka muusdienaas ir beernu paarapruupe. Agraak neviens uz beerniem neluureeja bez mitas visu nomoda laiku, un taapat beerni izauga. Ja ir lemts iekrist tajaa baseinaa, ievelsies arii maates acu priekshaa. Protams, ir jaanodroshina, lai no maajas neizskrien laukaa un nepaskrien zem mashiinas, vai nebaazj pirkstus rozetee, bet bet saakot ar 3-4 gadiem nav visu laiku beernam jaablenzj visruu. Nav briinums, ka daudzas sievietes muusdienaas negrib beernus, jo tie noteikumi par pareizu audzinaashanu ir sadomaati taadi, ka tur vecaakiem kaa cilveekiem ir jaapaarstaaj eksisteet, bet jaapaarveershaas par inkubaatoriem. Turklaat arii beerniiba muusdienaas iesuukaa, jo nav atljauts gandriiz nekas.

Ta ir,vienmer jau gribas teikt,vai nestasti tadas lietas,vai nerunajam par to,neradi man to,neskaties tadas sausmu lietad labak parunasim par ko priecigu.vieglak ir nebojat sev garastavokli un turpinat savu dzivi....bet reizem varbut vajag savu dveseli,pratu pamocit ar ko tadu...lai iesezas un ir ka atgadinajums.lai novertejam un pateicamies par labo.es ari censos puikas pieskatit tik daudz lai nebutu jau paranoiski apmata.zinu mammu kas aplime visus sturus,aizsien durvis,nelaiz pie berniem,pie udens pat 50m tuvuma ne,pa zemi rapot.bail iesligt galejibas pasai....musdienu normas bernu audzinasana ir TADAS ka pat bail.

Es uzskatu, ka šajos gados ir daudz vairāk bīstamu situāciju, kā bija agrāk, tāpēc arī pieskatīšana ir nepieciešama vairāk. Kad man bija gadi 10, dauzījāmies ar draugiem ārā līdz vēlaj naktij. Gan skraidijām pa ielām, gan braukājāmies ar riteņiem, gan ielas vidū spēlējām badmintonu. Atvainojos, bet mūsdienās tauta ir atsaldēta. Agrāk nebija bail līdz naktij atrasties uz ielām, tā pat to pašu badmintonu nebija bail spēlēt ielas vidū, jo atļaušos teikt, ka nebija pamanāmi uz ielām tādi, kuri sadzērušies vai sapīpējušies to pašu spaisu izrādās draugiem ar savu jauno mašīnu, un no tās nabaga bleķa kastes mēģina izspiest cik var, nedomājot par pārējo cilvēku drošību. Arī narkomāni nebija. Labi, bija, bet nebija arī tik daudz cik ir tagad. Ja man būtu bērns, tad man tiešām būtu bail viņu neuzpasēt. Turklāt, vēl mūsdienu filmas un internets stipri ietekmē to, ko bērns domā par pasauli, kurā viņš dzīvo.

Agrāk nebija bail līdz naktij atrasties uz ielām, tā pat to pašu badmintonu nebija bail spēlēt ielas vidū, jo atļaušos teikt, ka nebija pamanāmi uz ielām tādi, kuri sadzērušies vai sapīpējušies to pašu spaisu izrādās draugiem ar savu jauno mašīnu, un no tās nabaga bleķa kastes mēģina izspiest cik var, nedomājot par pārējo cilvēku drošību. Arī narkomāni nebija.

Kad narkomāni nebija ??? Kad nebija sadzērušies uz ielām ???
Es tādus laikus neatceros. Viss bija un atrauties varēja vairāk nekā tagad.
Tagad ir drošāk tumšā laikā tādos rajonos kā maskačkua vai bolderāja.

Arī narkomāni nebija. Labi, bija, bet nebija arī tik daudz cik ir tagad.

atļāvos izcelt savu komentāra daļu, kuru tu nemaz nepieminēji.
Un es nerunāju par Rīgu, tā kā nestāsti man ne par maskačku, ne par bolderāju.

Mes ar mammu esam par so runajusas.ka vina man stastija,esot jauniba ar draudzeni sadomajusas aizbraukt lidz krievijai ar vilcienu,ielidusas vilciens izlikdamas par zurnalistem.izbraukaja krieviju un pec paris dienam bija majas.esot zalumballes lidz ritam sedejusas.un mani mazu lidz naktij laida ara,nepieskatijs jau no 5gadiem,dzivojos ka taraka ar berniem,gajam gan uz mezu,gan uz upi pasi.protams dabujam ari ar siksnu,zagaru,cibu pa pakalu,bet tas iedzina paklausibu.tagad par tiem perieniem esmu pateiciga.bet musdienas,bernam (pat savam,kur nu vel svesam) nevar ne uzkliegt ne uzsaut,tad busu slikta mate,kurai jaatnem mates tiesibas.viss jarisina ar parrunam un psihologu.kur pirms gada zinas teica ka pirmaja klase puika piekavis savu klasesbiedru(sasita kajstarpi lidz asinim) ka ar puiku tiksot viss parrunats ar vecakiem utt.ja mans puika butu vainigs tada lieta,ta noslanitu ka zils gar acim regotos.


musdienas berni nebaidas no vecakiem,skolotajiem...tik daudz likumdosanu un pilns nets,zurnali,gramatas ar pareizam audzinasanas metodem ka vairs nezin ka audzinat bernu.priecajos ka augu tani laika,kad siksna un kakta stavesana bija sods par blenam.