Psihi ietekmējošas filmas

A Serbian film ir briesmīgākā no visām filmām, ko jebkad esmu redzējusi. Daudz šausmīgāka par Human Centipede.

Man liekas, ka mistiskas filmas ar pārdabiskiem mošķiem nav tas pats kas slimas vai psihi ietekmējošas filmas.

tas jau kā kuram...man piemēram no filmas The Grudge, kuru redzēju jau sen atpakaļ, bieži uznāk tādi neomulīgi mirkļi tumsā, tas taču arī iespaidojis psihi :D

Gaļas kombinātrniekus es parasti neskatos, šajā filmu žanrā esmu diezgan nezinoša. Man vairāk tādas soft šausmiņas, kas balansē uz robežas ar trilleri, patīk, bet manu vārgo psihi ietekmē arī tās. :D "Half light" ar Mūru vai "What lies beneath" ar Feiferi, piemēram. Patīk, jā. Arī Hičkoks.

Filma, kuru reiz bezmiega naktī uzslēdzu Tv un (par nelaimi) noskatījos, bija tā, kur divi puiši pa rāciju izjokoja tālbraucēju un tad viņš tur viņiem dzinās pakaļ un visus pamazām slaktēja. Briesmīga tajā ziņā, ka tāda bezspēcības sajūta un situācija pat ikdienišķa - parasts lielais fūres onkulis, kurš sadusmojās un tagad visiem game over jebkurā gadījumā.

Fon Trīrs vēl mans galvas maisītājs.

Daudz tādu pretīgu filmu neesmu redzējusi, bet vienu varu teikt - pēc Srpski film ir vienkārši reti amorāla un pretīga. Pēc filmas vēl ilgi staigāju ar tādu pretīguma pēcgaršu..
Un ne es viena ar tādu viedokli.

Aaa nu jā, Pirpipiri Serbian film otrs nosaukums ir Srpski film. Tā kā mūsu domas sakrīt. Visu laiku baidījos skatīties Human Centipede, bet, ja saki, ka ir mazāk pretīga, tad gan jau pārdzīvotu. :D

Jā, man vairāki ir teikuši, ka A Serbian film ir slimākā filma, kāda jebkad ir uzņemta, bet tā arī neesmu skatījusies. Negribu slimu kino pat ieslēgt.

Atkāpjoties no tēmas nedaudz (nevēlos taisīt jaunu tematu, tāpēc pajautāšu šeit)

Pirms kādiem 5-6 gadiem, pa TV3 vai LNT rādīja filmu par māsām. Viena bija ļauna, otra laba. Tā ļauna spīdzināja to labo, bet beigās kaut kas izglāba to labo no ļaunās un viss laikam beidzās labi. Abas māsas bija ap 40-50 gadiem varbūt. Varbūt kāda zina šīs filmas nosaukumu? :)
Neteikšu, ka tā filma mani vajā, bet viena epizode, lai arī ļoti miglaina, bet nekrīt ārā no atmiņas - kā viena māsa otrai atnesa cilvēka pirkstus pusdienās vai kaut ko tādu.. Gribētu vēlreiz to filmu noskatīties, varbūt tagad neliksies tik šausmīga.

Atceros, ka mums, daudziem 90.gadu bērniem bija šausmenes tolaik par tiem mazajiem ērmiņiem, kā sauca, aizmirsu, uz H burta. Hremlini vai Gremlini :D Vēl bija šausmu filma par "tomāti uzbrūk" :D Toreiz tā tiešām bija šausmu filma, tagad liktos drausmīga komēdija :D

Liene, gremlini bija mīļi. Kriteri bija šausmīgie. :D

Serbian film. Tik tiešām daudz drausmīgāka par Human centipede. Nesaprotu, kāpēc tās filmas tapšanā iesaistītie jau sen psihenē neatrodas.

Liene, manam draugam ir bērnības trauma no šiem :D
Tagad ja skatītos, noteikti nosmietos līka.

No filmām, kuras labāk nebūtu skatījusies (tīri aiz ziņkārības sadomāju palūrēt, jo it kā abas balstītas uz patiesiem notikumiem), nāk prātā divas-

Pirmā krievu rež. Balabanova "Gruz 200"- joprojām nožēloju, ka noskatījos līdz beigām.

Otra- vēl drausmīgāka, "Čistiļiše" saucas ("šķīstītava"), par 90. gado Čečenijas karu un tā upuriem (to pēc 15 min. izslēdzu un vispār nesapotu kā tādu trash varēja uzņemt.

Abas no tām tika uzņemtas 90. gados, kad PSRS sabruka un līdz ar to vairs nebija cenzūras uz TV ekrāniem

Nu no psihi ietekmējošākajām filmām - piekrītu Piripiri par Serbian film, pēc tās noskatīšanās bija drusku jocīga sajūta.

Par citām šeit pieminētajām - Human Centipide tāda pastulba filma, oriģināla ideja, bet nekas tāds īpašs (pirmā daļa). Otro daļu, kad skatījos, ļoooti daudz smējos, cik gan stulbu vispār var filmu uzņemt. Nu, galīgi nereāli tas viss.

No tām, kas tēmas pieteikumā liktas - esmu redzējusi Eraserhead, ļoti neparasta filma, tiek rādīts tāds kā cilvēka sapnis, kurā atspoguļojas dažādas bailes no attiecībām / bērniem / atbildības... varbūt arī psihi ietekmē, bet neko slimu tur nesaskatīju. Nu, murgaina, bet man patika.

Nevienu no bellakilla oriģināli ieliktajām filmām neesmu redzējusi.
Bet piekrītu par The Human Centipede... es pat nesaprotu, kā varēju noskatīties līdz galam. O, jā, laikam tāpēc, ka kādam bija ienākusi prātā ģeniālā doma to briesmekli nokačāt filmu vakaram :D
My life will never be the same...
Philosophy of a knife noskatījos laikam tikai kādas 20 minūtes, kamēr vēl tur nekāds užas nebija sācies un vēl neko saprast nevarēja. Bet jau slimi likās :D
Vēl psiholoģiski grūti bija skatīties American History X, kā arī The Girl Next Door.

Visas pārējās, kur vairāk uzsvars uz šķaidekļiem, īsti pat nepieminu, jo tās manā uztverē nav tādā levelī - pie tik pārspīlētas šķaidekļošanās prāts kādā brīdi atslēdzas un vnk neņem tās šausmas vairs pretī. Piem., House of 1000 Corpses, The Hills have Eyes, Texas Chainsaw Massacre, utt. utjp.

Bet nu jā.. būtībā, mans mīļākais filmu žanrs ir šausmenes :D Fak :D

Vēl bija šausmu filma par "tomāti uzbrūk

Opā, es arī atceros šo filmu :D

Man ir iespiedusies viena filma no smilšu kastu laikiem. Labprāt gribētu zināt nosaukumu, bet viņa noteikti nav populāra. Filmas galvenie personāži ir vīrietis un sieviete. Īsti neatceros, bet man liekas, ka viņi dzīvoja netālu no pilsētas, kur draudēja uzmest atombumbu. Viņi tajā dienā sapazinās, iemīlējās un beigās nomira, jo atombumbas spēks/viļni notrieca viņu helihopteri.

Man parasti psiholoģisku pēcgaršu atstāj labas drāmas. Šodien domāju skatīties Šindlera sarakstu. Pēc atsauksmēm esot ļoti laba.
Ir viena filma/grāmata, kas man radīja wtf? sajūtu. Ļoti neomolīgi. Tas ir neviens cits, kā Mehāniskais apelsīns. Vēl joprojām, kad dzirdu Bēthovena 9. simfonija, uzreiz gar acīm pazib šī filma.
https://www.youtube.com/watch?v=gmm5jeeH8mY

The human centipede - viena no mīļākajām filmām.. abas daļas patīk. un rudenī būs trešā daļa... caaant wait :)

ayaa pilnīgi sagribējas kaut ko paskatīties... bet nu jaa man patīk visādas par serial killers....lovely bones... tur gan nav nekādi baisie skati, bet psiholoģiski sanāk pārdzīvot līdzi.... Michael Myers mmm dievinu :) haha --> arī chucky tīri ok... excorist, zāģis, paranormal activity, the devils backbone, sixt sense, cabin wood utt utjp... man patīk tādas fucked up filmas...

Bet atceros kā bērnībā lielie skatījās x-file un tad gan man bija bail tumsā :D haha

tā ka piekrītu - ka svarīgi ir kādā vecumā filma ir redzēta :)

Jājautā, kas tieši domāts ar "atstāj iespaidu uz psihi".
Vai tīri par "ārprāts, šausmas!" vai "fui, pretīgi", vai arī skaitās visādas skumjas, neparastas filmas. Ja otrais arī der, tad, ko esmu redzējusi un kas patika,
* Protams, ka Donnie Darko - filma par pusaudzi ar psihiskām problēmām, kuru kādu nakti pamodina liels, biedējoša izskata trusis (cilvēks truša kostīmā) vārdā Frenks, un izglābj puiša dzīvību. Nerakstīšu te sižetu, jo, ja nu kāds nav redzējis, tad tas sabojātu filmu. Tā filma ir jānoskatās un jāsaprot pašam.
* Otto or Up With Dead People - ja netraucē geju - zombiju porno (kas ir liela daļa filmas), tad citādi ļoti skumja filma par būšanu sabiedrības atstumtam, nepieņemtam, tādam, kas neiederas. Galvenais varonis jauns puisis, kas sevi visā nopietnībā uzskata par zombiju. Joprojām - sižetu nestāstīšu. Filmā ļoti daudz, kas parādīts simbiliski, pateikts ne tiešā veidā.
* Lost Highway - ko lai saka, Deivida Linča filma. Lai to saprastu, ir jānoskatās, tad jānoskatās vēlreiz, tad, joprojām neko nesaprotot, jāizlasa internetā citu cilvēku versijas, par ko tas vispār ir, jānoskatās cita Linča filma - Mulholland Drive (kura ir nedaudz līdzīga dažos aspektos), un tad - vēlreiz jānoskatās pirmā filma. :D Un tad varbūt ir kāda nojausma, par ko varētu būt tas viss bijis.

10. klasee ar draudzeni nosleedzaam paktu, ka iesim uz visaam shausmeneem, kas tajaa gadaa iznaaks. No saakuma bija bail - otrajaa pusgadaa jau visu vareejaam paredzeet un naaca smiekli. Tagad shausmenes vairs neskatos - nepatiik un viss.

Bet prieksh manis visdrausmiigaakaas filmas ir ar izvaroshanu. Ja kaadaa trillerii, piemeeram, notiek izvaroshanas aina, es aizeju prom no istabas, man paliek fiziski slikti, saaku drebeet un kungjis sagriezhas, dazhreiz vienkaarshi saaku raudaat. Es pat Girl With The Dragon Tatoo, tajaa sceenaa, kur vina ar to pretekli guleeja piespiedu kaartaa, aiztaisiiju acis un aizspiedu ausis un teicu draugam, lai man iebaksta, kad aina ir galaa. Fui, neomoliigi palika pat sho rakstot. Bet taas arii ir manas lielaakaas bailes. Man no naaves un spokiem ir mazaak bail.

Veel arvien nesaprotu nafig shitaa filma Oskarus dabuuja. Man Benigni kaa taads nekad nav paticis, bet nu shitais un kur 50 gadu vecumaa teeloja Pinokio, bija traumatizeejoshi.

Neesmu redzējusi nevienu no šīm. Pēdējā "slimākā" filma, ko esmu redzējusi, ir Larsa fon Trīra "Antikrists".

Vēl vienmēr ar tàdu negatīvu pieskaņu atminos "Lilja 4ever". Šī filma ietekmē tieši ar to, cik skaudra var būt dzīve. Tāpat kādos 12 gados noskatījos tādu kà kara filmu par Dienvidslāviju (laikam), neatceros, kā sauca, bet pat pēc padsmit gadiem labi atceros tās trakās ainas.

Es gan nezinu, vai manis minētās filmas kā ietekmējušas psihi. Bet, ja jau spilgti iesēdušās atmiņā...