Sveikas.
Nezinu, ko darīt, tiešām nezinu. Ar puisi kopā esam neilgi, taču kopā pavadītais laiks ir milzīgs, bet nav runa par to. Līdz šim nearvienu nebiju jutusies tā kā ar viņu. Sākumā viss bija kā pasakā, tik tiešām. Bet kad sagājām kopā viss sāka mainīties. Strīdamies daudz, pat ļoti, pārsvarā par sīkumiem, taču tikpat ātri cik sastrīdamies, arī salabstam. Ir ļoti daudz labā, kas atsver strīdus, atzīstu, ka iniciatore visbiežāk esmu es. Viss jau būtu labi, taču pēdējā nedēļa ir bijusi briesmīga. No puiša puses ir parādījusies milzīga vienaldzība pret mani. Sākot jau ar to, ka viņš ar mani nesarunājas. Mēdzām bieži sarakstīties, bet tagad viņam tam nav laika. Esmu centusies ar viņu runāt, bet viņš izvairās vai vienkārši aizmieg, ja tas notiek vakaros. Nesen sāka strādāt jaunā darbā, kaut gan pats saka, ka darbs viegls un noguris viņš nav. Kad jautāju, kāpēc viņš ir tik vienaldzīgs, saka, ka nav. Nezinu, vai viņš pats to nemaz nemana? Es cenšos, daru visu, lai mums būtu labi, bet šķiet, ka viņš to vairs nemaz neredz. Esmu tādā situācijā, ka nezinu, ko darīt. Negribu mocīties, jo viņš mani sāpina. Līdz šim tikāmies katru dienu, katru otro nakti pavadījām kopā. Varbūt, ka viss virzījās uz priekšu pārāk strauji, bet atpakaļ jau vairs ceļa nav, kā ir, tā ir. Galvā domas visādas. Iespēju par citu meiteni varu izslēgt, tam es tiešām neticu, kaut gan, iespējams ir viss. Vēl viņš ļoti daudz laika pavada pie datora, spēlē spēles un smth, nekad īsti neesmu iedziļinājusies tajā procesā. Protams, ļauju viņam to darīt, bet ne visu laiku, jo kad esmu pie viņa, gribas, lai viņš ir ar mani, nevis ieurbies datorā čatojot ar saviem "spēļu draugiem."
Domāju, kas notiks tālāk, jo to sasodīti lielo vienaldzību un aukstumu no viņa puses es vairs nespēju paciest. Varbūt paņemt attiecībās pauzi? Vismaz nedēļas garumā, bet zinu, ka neizturēšu un zinu, ka tādām pauzēm pati nemaz neticu, jo attiecības vai nu ir vai nav.
Būtu ļoti priecīga uzklausīt Jūsu viedokli un dot padomus, ko darīt un kā rīkoties tālāk.
6
