šodien aizdomājos, no kādiem avotiem uzzināju kā bērni rodas, tā arī nespēju atcerēties.
No kādiem avotiem uzzinājāt kā bērni nokļūst mammas puncī un kādas bija jūsu teorijas pirms sapratāt, ka stārķi mazuļus nenes?
Man šķiet, ka man arī neinteresēja - vismaz neatceros, ka būtu speciāli jautājusi vai meklējusi. Varbūt tāpēc, ka esmu vienīgais bērns ģimenē, ja būtu mazāks brālītis vai māsiņa, varbūt būtu citādāk.
Pat īsti neatceros, kā uzzināju - visdrīzāk kaut kā pakāpeniski tapa skaidrs - no žurnāliem, bija arī kaut kāda grāmata meitenēm, ko mamma nopirka (bet cita, ne tā, kas te ielikta).
Tagad domājot sāku atcerēties, ka pēc tam, kad jau zināju, uzskatīju, ka man bērnu nekad nebūs, jo likās, ka tas sekss ir kaut kas nenormāli pretīgs :D Bērnudārzā gribēju precēties, bet biju redzējusi filmās, ka tad jāskūpstās, domāju, ka es jau nu gan to nedarīšu un precēšos bez bučošanās :D
Man to Zīliti laikam tad iedeva 6 vai 7 gados, jo tad krustmāte bija stāvoklī. Es glāstīju viņas vēderu, lai sajustu spērienus un tad visiem jautāju, kā tas bebis ir ticis viņas vēderā. Un tad jau deva lasīt žurnālu..
cik vien sevi atceros, vienmēr to īsto versiju esmu zinājusi :D gan jau, ka nezināju, bet tad nemaz neinteresēja, katrā ziņā neatceros tādu faktu, ka būtu bijusi baigā atklāsme par šo lietu :D
cik vien sevi atceros, vienmēr to īsto versiju esmu zinājusi gan jau, ka nezināju, bet tad nemaz neinteresēja, katrā ziņā neatceros tādu faktu, ka būtu bijusi baigā atklāsme par šo lietu
+
dzīvoju laukos, redzēju kā dzīvniekiem dzimst mazuļi, kā govis tiek lecinātas, tāpēc par cilvēkbērniem arī nebija domu, ka viņus nes stārķi vai atrod kāpostos. Jā, pēc tam sīkāk kas un kā notiek lasīju žurnālos (Manā, Labā), kaut kādās veselības mācības grāmatās u.c.
Es uzzināju tā, ka mammas draudzenes dēls man parādīja kkādu porneni vai erotisko filmu. Uzreiz viss bija skaidrs :D
Manējā princese kurai ir 4 gadi domā, ka mammas apēd bērnus :D Kad redzēja manas bildes ar lielo punci un teicu, ka viņa man puncī, viņa palika dusmīga, jo es viņu arī biju apēdusi :D tik mīlīgi... :D
Neatceros,ka kādreiz būtu ticējusi stārķu vai kāpostu pasakai.Kaut ko atceros,ka brālēns tualetē kaut ko stāstīja par krāniņiem un caurumiem,kuru meitenēm esot vairāk,ka sākumskolā klasesbiedrene bija atradusi vecāku porno un mēs gājām un skatijāmies.Nu un tad kaut kad mamma nopirka grāmatu meitenēm
Arī esmu no tām, kuras neatcerās nekādas baigās atklāsmesz šajā jautājumā. Tā lieta šķiet tik dabiska, ka es laikam instinktīvi visu mūžu esmu par to zinājusi. Bet par MR man gan bija milzīgs šoks un liels atklājums - atceros, ka raudāju, kad mamma to visu izskaidroja, un domāju - nu, kāpēc, kāpēc man tāds sods ka katru mēnesi jāasiņo (jo biju iedomājusies, ka tas ir neprātīgi sāpīgi) :D
Ance, cik gados tad Tev sākās MR? Tā kā man jau bija 15 gadi, un skolā viss par to jau bija stāstīts, citām meitenēm jau bija, tad es baigi pārdzīvoju, ka man nav. Pēc tam, kad sākās, tad gan teicu, ka labi, ka tik ilgi varēja bez reizēm dzīvot :D
Annie, nē, kad man sākās, es jau sen biju par visu procesu informēta un arī nevarēju sagaidīt. :D Bet tad, kad man 7 vai 8 gadu vecumā stāstīja, ka man kādreiz būs mr, es biju reāli '/sokēta un negribēju tam ticēt. :D
Ā, man tik agri neviens nestāstīja. Visi uzskatīja, ka man tāpat būs vēlu, jo mūsu dzimtas sievietēm tā ir, tāpēc es visu uzzināju veselības mācībā skolā.
1296
