bērnam ir jāpastāsta, ka mamma un tētis bērnam būs vienmēr, neatkarīgi no tā, ka nedzīvo, piemēram, kopā. jāspēj izveidot normālas attiecības ar bērna tēvu, cita lieta, ja bērna tēvs ir vardarbīgs, bērnu neatzīst utjp., jāatrod laiks, lai bērns satiek abus vecākus, bet, lai nebūtu tā, ka viens vecāks ir tas labais, otrs sliktais, proti, pie tēta ved tikai brīvdienās, kad ir vienas vienīgas izklaides, bet pie mammas darbadienās, kad ir pienākumi - zobu tīrīšana, iešana uz bērnudārzu utjp. ;) bērnu var iepazīstināt ar to, ka tas ir mammas jaunais draugs un viss. protams, sākumā bērns negribēs to, jo būs cerības, ka mamma ar tēti saies kopā vai mammas uzmanība nebūs tikai veltīta bērnam. svarīgi, ka mamma atrod laiku divatā ar savu bērnu, nevis visu laiku mamma, jaunais draugs un bērns. un vēl svarīgi, ka tas, ka jaunais draugs nav tēva vietā, nenozīmē, ka nevar bērnu audzināt un aizrādīt, citādāk bērns jutīsies, ka tam draugam ir vienalga. jā, var būt pārmetumi, ka to bērnu nemīl, kā savējo, bet pat īstie vecāki savus bērnus nemīl vienādi.