Pirmajā momentā nāk prātā divas lietas:
1) pirmā klases ekskursija 8 gadu vecumā, kad uz pāris stundu braucienu uz teātri sakrāmēju līdzi pusiedzīvi - vēdekli, matu sprādzes, lentes, ķemmes, kārtis, spēles, klades, saulesbrilles utt, kas vien tajā vecumā var ienākt prātā. :D pašai kauns atcerēties. :D
2) pirmais puisis 12 gadu vecumā, kurš uzdāvināja savu sudraba ķēdīti, tad es to uzkāru kaklā un staigāju tā lai visi redz, jo biju izdomājusi, ka visi zinās, ka tā ir no Viņa un mani apskaudīs. :D vēlāk gan es viņu pametu un, lai viņu aizmirstu ( to biju saskatījusi filmās :D) iemetu Ventspilī no mola jūrā. :D tagad žēl, būtu labāk par atmiņu atstājusi. :)