Mans stāsts īsumā-apprecējos, gadu bijām kopā, izķīrāmies, pēc tam man bija citas attiecības, viņam arī, pēc laika sapratām, ka gribam būt kopā, ka esam viens otram īstie, viss forši, es ticu, ka arī paliksim kopā, man tas viss tagad ir pavisam citādāk, es tiešām esmu droša par mūsu attiecībām.
Problēma-viņš nepārtraukti mani uzmana, zvana man vairākas reizes dienā, kad esmu savās dienas gaitās, kaut dzīvojam kopā, jautā, kur esmu, ko daru, kad būšu mājās...ja izeju kaut kur ar māsu vai draudzenēm, jautā, kad būšu atpakaļ, palīdzu labākajam draugam līmēt tapetes, viņš atkal zvana, kā man iet, ko daru..nu kā tad man var iet?! es vienkārši līmēju tapetes!!!.
Varbūt tas viss izklausās normāli, bet vienkārši, kad bijām precējušies, viņš tā man neturēja roku uz pulsa, tad kas ir tagad?! Mēs taču viens otru pazīstam, viss starp mums ir skaidrs, tad kāpēc uzvedas kā tāda cāļu māte un visu laiku grib zināt, kur tieši atrodos?? Kāda nozīme, galvenais, ka vakarā esmu mājās...
Ko jūs par to domājat? Kāpēc? Mums taču tagad atkal viss skaisti, esam kopā...