Attiecību kopšana

Manuprāt, lai attiecībās viss būtu kārtībā daudz jārunā, viss, kas nepatīk jāizrunā un jāatrod kopsaucējs. Tā kā manās attiecībās biju tikai es, kas vēlējās šīs attiecības "kopt", tad nu šīs attiecības izjuka. Ja viens cenšas, bet otrs nē, nekas nesanāks!

Nekā īpaši nekopju attiecības t.i. no ādas ārā nelienu, lai dažādotu sexuālo dzīvi, vienmēr organizētu izklaides, būt pērfektai sievai u.t.t. Vienkārši dzīvojam un rūpējamies viens par otru ar vislielāko mīlestību un cieņu. Un pats svarīgākais noteikums - komunikācija un klausīšanās.

manā skatījumā attiecību kopšana ir rūpēšanās (ko dara abi), lai attiecībās neienāktu rutīna, uzmanības trūkums, vienaldzība. kā arī noteikti - jau pieminētā runāšana, neļaujot problēmām ieilgt, bet izrunājot nepatīkamās lietas jau laicīgi, saknē.

Lai koptu attiecibas butu labi, ja abi to gribetu un daritu. Attiecibu neatnemama sastavdala ir labs sex, tad nu pie ta var stradat. Kopigi pasakumi, randini, celojumi utt

Es pat nezinu. Man neliekas, ka mees kaut kaa iipashi koptu taas attieciibas. Esam miili, nestriidamies, buchojamies, gatavojam viens otram eest, ruupeejamies. Bet varbuut mees vienkaarshi veel neesam nokluvushi tajaa rutiinas pasaulee :D Man liekas, ka ja attieciibaas ar zobiem un nagiem ir jaaciinaas, lai attieciibas buutu forshas, tad nav jeegas..

Nekā īpaši nekopju attiecības t.i. no ādas ārā nelienu, lai dažādotu sexuālo dzīvi, vienmēr organizētu izklaides, būt pērfektai sievai u.t.t. Vienkārši dzīvojam un rūpējamies viens par otru ar vislielāko mīlestību un cieņu. Un pats svarīgākais noteikums - komunikācija un klausīšanās.

+++

manā skatījumā attiecību kopšana ir laiks, ko veltīt otram. Ikdienā sarunas. Biju dzirdējusi apmēram tādu frāzi:"Ja gribi, lai attiecībās viss ir kārtībā, sarunājies ar otru." Šķiet tik pašsaprotami, bet ik pa laikam diena sanāk tik steidzīga, ka vairāk par "ko rīt darīsi?" un "ko vakariņās ēdīsi?" nesanāk, tāpēc esam ievērojuši- attiecības ir labākas, ja veltam laiku sarunām, vakarā, kad bērns guļ, pie tējas vai kafijas krūzes pļāpājam par visu ko, par idejām, par mērķiem, par piedzīvoto, bērnības atmiņām un tikpat "nesvarīgām" lietām.Brīvdienās garas pastaigas, kurās sarunas ir tikpat neuzspiestas, vieglas, patīkamas. Mākslīgi mēģinājumi uzlabot attiecības (t.i.- uzlabot attiecības par katru cenu, piespiežoties darīt kaut ko, ko negribas) parasti neizdodas.

termins "attiecību kopšana" vai "attiecības ir smags darbs" man uzdzen šermuļus. Man nevajag attiecības, kurās baigi jāiespringst. Viss, ko es daru- cenšos kontrolēt savu ne pārāk labo raksturu, bet nu īstam vīrietim jāmāk pārdzīvot sievietes sliktās dienas :D

Un protams:

Vienkārši dzīvojam un rūpējamies viens par otru ar vislielāko mīlestību un cieņu. Un pats svarīgākais noteikums - komunikācija un klausīšanās.

Piekriitu ieprieksh teiktajam. Ir jaasarunaajaas un jaaklausaas, savaadaak var nonaakt pie taa, ka it kaa dziivo kopaa ar cilveeku, bet patiesiibaa par vinju, vinja domaam, juutaam un idejaam nekaa nezini un buutiibaa dziivo zem viena jumta ar sveshinieku. Vienmeer ir jaatrod kaut vai taas 10 minuutes dienaa lai parunaatos, apspriestu lietas, kas abus interesee.

Ar to veidošanu un kopšanu ir tā, ka tas ir koks ar diviem, ja ne 3 vai 4 galiem. Pārspīlēsi- būs šaizes, atstāsi novārtā- atkal nekas labs.Es liktu lielāko kārti uz vēlmi izprast otru cilvēku... uz interesi un cieņu, mīlestību... tad daudz kas būs vieglāk un norisināsies pats no sevis... Un , protams, neieslīgt rutīnā.

galvenais - komunikācija, cenšos necelt traci ikreiz, kad man kas nepatīk, mēģinu mierīgi izrunāties, tas palīdz, vismaz neizceļas strīdi no sīkumiem..
cik zinu, puišiem nepatīk, ja viņus kontrolē - no tā arī izvairos, neesmu uzbāzīga, bet protams interesējos

Visas problēmas, mazās un lielās sāpītes ir jāizrunā. Citādi rodas visādi pārpratumi, nepamatoti aizvainojumi un izdomājumi. Pieņemt otru tādu kāds viņš ir un necensties par visām varītēm mainīt sev par labu (šis man agrāk bija liels pārbaudījums). Ja ģimenē ir bērni, noteikti jācenšas pavadīt laiku divatā - bez blakusdarbībām. Ik pa laikam iepriecinu otru ar kādu sīkumu vai īpašām vakariņām.