Maja vai dzivoklis - irets vai savs?

Esi apdomājusi varbūtību, ka puisis vienkārši nevēlas pirkt dzīvokli? varbut vel nav gatavs kam tadam. Tagad jūs dziivojat iirētā dziivoklii. Ja kas notiek, tad katrs varat iet uz savu pusi, un dzīvoklis paliek saimniekam, bet ja šķiraties, tad uzreiz ir tas čakars. Varbūt vajag kārtīgi izrunāties kāpēc viņš neiesaistās, un ja pēc tam atkal rodas kādi strīdi, ka jau tu teici, tad vajadzetu stipri apdomāt vai tiešām esi gatava dziivot kopā ar tādu cilvēku.

Ja vecis ir slinks memļaks, tad attiecību statusam nav nozīmes. Viņam tiek nodrošināts jumts virs galvas, lūgums ir tikai palīdzēt. Ja pat uz to nav spējīgs, es pat negribētu būt tādam sieva. Lai turpina sēdēt īrētā vienistabas dzīvoklī.

+1

Mums arī šobrīd dzīvokļa meklēšanas un pirkšanas jautājums ir aktuāls. Un pirks draugs par savu naudu. Bet man kkā nenāk prātā sēdēt bezdarbībā, kā teikt - ja viņš pērk pa savu naudu un tas būs viņa dzīvoklis, tad man poh* un es tikai ievākšos. Man ir svarīgi, kur mēs dzīvosim, tāpēc arī es iesaistos, meklēju, skatamies abi kopā utt. Protams, viņš dara vairāk, jo viņš vnk vairāk saprot no tā, kam jāpievērš uzmanība, kādi papīri būs vajadzīgi utt. Bet es arī nesēžu dīvānā un nekustinu kāju pirkstus ar viedokli, ka - viņa nauda, viņa dzīvoklis, man vienalga. Starp citu, kā tavs čalis tajos strīdos pamato to, kāpēc viņam bez maz uzmest par to, kādu dzīvokli pirkt?
Neuzskatu, ka mums vajadzetu tupēt īrētā dzīvoklī, jo redz' pirkt vajag tikai pēc kāzām. Mums ir savāks plāns, kādā kārtībā vēlamies veidot savu dzīvi.

Daļēji arī piekrītu šim:

Rēķinies, ka ar tādu attieksmi, ikreiz, kad vajadzēs mājās kādu palīdzību, visu varēsi darīt pati.

Es tikai mazliet pārfrāzētu, ka tiklīdz vajadzēs arī turpmāk kādus nopietnus lēmumus(dzīvokļa pirkšana manuprāt, ir nopietns lēmums) pieņemt un izvēles izdarīt, varēsi tās izdarīt viena, jo čalītis ar savu lepnumu(vai ko nu tur) gaidīs, kamēr viņam visu noliks priekšā jau gatavu.

Kaut gan saka, ka grib, BET NEKO NEDARA. Dzivojam 1istabas ireta dzivokli, kaut gan varetu atlauties vienkarsi vienreiz nopirkt, jo nauda ir. Un, kamer esam jauni, tikmer si lieta ir janokarto.

Šis visu izsaka, ja jau esat jauni, tad varbūt nav gatavs tik nopietnam solim. Galu galā tās ir lielas saistības un jūs pat neeast precējušies. Man pat tāda doma neienāktu prātā jaunībā pirkt kopā dzīvokli, kurš ir tikai draugs. Grib vēl baudīt dzīvi un būt pa gaisu. Kpc jāuzņemas tāds slogs. Nav pārliecības vnk.

Nav ta, ka mes tikko butu iepazinusies un es jau runatu par gimenes ligzdu. Kadus pirmos piecus gadus mes bezrupigi dzivojam, nerunajot ne par ko tadu vispar. Pedejos mierigi dzivojam un vismaz man skita, ka nobriestam, kam nopietnakam.

Iespējams, ka tikai tev tā šķita. 5 gadus nekā, miers mājās un kā sāki runāt par dzīvokli, ģimeni utt, čalis saprata, ka viņš vēl nava gatavs ligzdām un visa,kas pie tā piederas, jo nākamais solis taču ir kāzas, bērni...vrb vienkārši nav gatavs ģimenei? vai nav gatavs ģimenei ar tevi?

Tiesi otradi - iedrosinu sakot, ka tas tacu bus musu kopigas majas.

Bet juridiski tas tomēr būs tavs! Tava nauda ! Uz tava vārda! Un tava izvēle. Un ja tavs vīrietis tiešām nav no tiem kas izsaka daudz savu viedokli, tad es vel vairāk varu saprast to ka viņš tiešām neuzskata ka viņam vispār vajadzētu dot šai jautājumā teikšanu. Tak varbūt tam vīrietim ir kauns par to ka nevar iegādāties to dzīvokli, un tad kapēc gan lai viņš ietu un bāstos tev virsū ar saviem variantiem, ja nu gadījumā jūs izvēlētos kādu no viņa variantiem, bet beigās tu būtu neapmierināta, tad viņam tas būtu ļoti jānožēlo.

Lai cik tu viņam teiktu ka tas būs jūsu, tas tā nav, un iespējams ka viņš ar to tā redz. Viņš vienkārši būs kā īrnieks tavā dzīvoklī.

Tā kā es ar savu draugu nedzīvojam kopā pašlaik, līdz kopēja dzīvokļa pirkšanai nav nonācis, bet mēs esam šo diskutējuši. Kur es uzsvēru to ka kā normālam pārim, ja dzīvoklis tiek pirkt kopā tad tomēr mani uztrauc tas ka tas dzīvoklis būtu tik uz viena vārda, un ja kādreiz mēs izšķiramies ar naidu, tad var gadīties ka viens cilvēks paliek pilnīgi bez nekā jo viss ir uz otra vārda. Uz ko mans draugs atbildēja, tad ja mēs nebūsim precējušies vai nevarēs noslēgt līgumu ka uz abu cilvēku vārdiem ir dzīvoklis, tad viņš gribēs lai dzīvoklis ir uz mana vārda, jo es esmu tā kas par šādām lietām ļoti piedomā, bet es arī neesmu tāds cilvēks kas pat ar viss lielākajiem naidiem nedotu cilvēkam atpakaļ to kas viņam pienākas. Velns es tak pat sava bijušā čibas nespēju izmest, lai gan es to bijušo ienīstu līdz sirds dziļumiem un nekad vairs negribu redzēt :D

Aija, kas tev teica, ka vins ir jauns puisitis! :D Vinam sogad bus 30. Man ir 24. Un es velreiz saku - neko es neesmu izplanojusi lidz kapa malai. Vins pirms gada pats bija sajusma par so domu. Esam kopa 8 gadus. Tam, kuras ir bijusas ilgstosas attiecibas, bus vieglak saprast.
Vispar es prasiju, ka ir gajis jums. Tam, kuram ir bijusas lidzigas situacijas. Paldies, AMAZING, ka atbildeji un tam, kuras bez nirgsanas ieteica rikoties vienai.

Ja jau TU pērc un TU maksā, tad loģiski, ka neiesaistās. Viņam tagad būs sajūta, ka dzīvo tev uz kakla, tā arī reāli sanāks :D tas jau būs TAVS īpašums, ne jūsu.

Pilnīgi noteikti rīkojies viena! Šī situācija tev ir parādījusi, ka blakus tev ir neizlēmīga lupata, kas nespēj pateikt savu viedokli. Ja uzskata, ka nevajag pirkt - lai pasaka! Ja uzskata, ka negrib ģimeni un attiecības - lai pasaka! Nevis visam piekrīt un gaida, kad to pasniegs uz sudraba paplātes!

Tiešam 30 gadīgs vīrietis ir gatavs tupēt 1 istabas iirētā dzīvoklī?

Ohho tev bija 16 un vinam 24 ?????????

Tiešam 30 gadīgs vīrietis ir gatavs tupēt 1 istabas iirētā dzīvoklī?

es zinu pensijas vecuma kundzes kas īrē tadus, dazādu iemeslu deļ un??????????? Tu ka no mēness:)

Nu ja vīrietim ir 30 gadi, tad es vēl jo vairāk domāju,ka vīrieša lepnums spēlē lielu lomu. Kā viņš savos 30 gados nevar nopirkt dzīvokli, bet 24 gadu meitene var. un viņš savos 30 gados dzīvos draudzenes dzīvoklī,kas pirkts par draudzenes naudu.
30 gadi tomēr nav tas pats,kas 24 un ne 25...

Ja viņš ir tāds lepns, tad kāpēc piekrīt dzīvokļa pirkšanai?

Ar draugu apmeram pirms gada kartigi norunajam, ka gribam pirkt dzivokli vai maju, jo neredzam vairs jegu maksat kadam citam par dzivojamo platibu, kad beigas nekas pasam nepaliek.

Šis vairāk izskatās pēc parazītisma, nevis vīrieša lepnuma. Vīrieša lepnums būtu tad, ja pēc šīs vienošanās viņš rautos vaiga sviedros, lai dzīvokli varētu iegādāties.

Piekrītu Heartkiller. Mums ir apgriezta situācija, resp., tāda kā diskusijas autorei. Es esmu tā, par kuras naudu tiek pirkts īpašums (var teikt, jau nopirkts), bet vīrietis bija tas, kurš to atrada un kurš intensīvi nāca klajā ar saviem variantiem. Es tikai teicu - patīk, nepatīk :) Šo variantu, ko pērkam, arī atrada viņš. Tās būsu mūsu kopīgās mājas, lai arī uz mana vārda. Tomēr - ja kādreiz dzīvē izšķirsimies, tad jāizvācas būs viņam, nevis man. It kā mūsu, bet tomēr mans.

Bet neviens jau te neko nevar ieteikt, jo nepazīst to vīrieti.

Mēs arī vairs neesam ne bērni, ne dikti jauni (26 un 28), īrējam dzīvokli par pietiekami lielu summu. Dzīvoklim vai mājai sakrāt nevaram, bet vīrs kategoriski atsakās ņemt kredītu. Un to nekādi nevaru mainīt. Jā, man tas nepatīk, bet es zinu, kāpēc vinš ir pret, tāpēc daļēji viņa nostāju saprotu.

Kāpēc tā dara Tavs vīrietis, vari zināt tikai Tu, ne jau svešas meitenes.

Es pat vienu ārstu pusmuža zinu kas īrē istabu komunālā dzīvokli. Mājas ka vins saka tapat tik pārguļ i to reti.:)

Kubiete, no kāda mēness? No marsa :D :D
Tas bija domāts mazliet savādāk, nekā pensijas vecuma kundzes. Es visu laiku domāju, ka puisim kādi 24-25 gadi, tāpēc varbūt negrib kādas lielākas saistības (dzīvokli pirkt), bet ir ja 30 un 8 gadus kopā dzīvo jau, bet neiesaistās nekādīgi, tad man tas šķiet kaut kā dīvaini

Ja, es biju pavisam mazina, kad iepazinamies.

bet ir ja 30 un 8 gadus kopā dzīvo jau, bet neiesaistās nekādīgi, tad man tas šķiet kaut kā dīvaini

Te japiekrīt. Bet ja čalis 24 gados tuse ar 16 gadigu meiteni, tas ari ir dīvaini manuprat. Ta ka...

30-8=22

Bet vispār - atkal aiziet beztēmā. Kāds sakars tam, kas un kā bija pirms 8 gadiem?