Ja jūs paliktu stāvoklī, saderinātos?

Mēs neviena nevarm pateikt - jā vai nē, dzīvē notiek dažādi, viss atkarīgs no tā, kā jūs jūtaties abi kopā, bet, es teiktu tā - saderināties jā, aprecēties nē, Varbūt esmu par jaunu, bet es uzskatu, ka kāzas nav būtiskākās divu cilvēku starpā, cilvēki precas tikai tāpēc, lai justos droši, taču, ja esi pārliecināta ka viņš ir īstais, tad tev tās nemaz nevajag.

ar mazu bērnu kāzu svinības saplānot un īstenot būs ļoti grūti. Protams, ja vien kāzas nav divatā + vedēji un pēcāk pusdienas restorānā četriem cilvēkiem, kamēr mazais ar aukli mājās pagaida. Biju uz kāzām, kur līgava visu dienu ucināja 1 gadu veco dēlu, kurš nobrēcies zils.
Smejos par tiem tekstiem " precas tikai berna del" Bērns ir tikai kamēr ir vēderā?? Kad piedzimst tad vairs nav? Mierigi to tekstu "precas bērna del" var attiecinat ari kad viņs jau ir nacis pasaule! Un ir vienalga vai precies, kad esi 7-ja mēnesī vai kad bērnam jau ir 7 meneši... Savādāk rodas sajuta, ka bērns ir tikai grūtniecibas laikā, pēc dzimšanas viņs kaut kur pazūd un precas tikai vīrietis un sieviete nevis māte un tēvs.
Tomēr vieglāk ir aprecēties ar bērnu vēderā, nekā ar bērnu uz rokām. ja vien nav jau pietiekami liels, lai rastos jautājums pašam, vai maz bija gribēts, ja dzimis ārlaulībā.

Nē,jo saderināšos mīlestības ne bērna dēļ.

Mēs neviena nevarm pateikt - jā vai nē, dzīvē notiek dažādi

Kāpēc neviena? Pavisam noteikti var atbildēt tās, kuras tādu situāciju ir piedzīvojušas.

Kapec uzreiz tikai berna delj? Man tieši tā arī bija, ka bildinājums nāca nu ne gluži pēc testa veikšanas bet tuvu tam.Bet mēs arī pirms tam taisījāmies precēties. Bildinājumu pieņēmu, bet precētiea piekritu tikai pēc dzemdībām.negribēju ar punci precēties jo prātā tā Libras anekdote bija.
Manuprāt stulbāk ir tad, ja tas bildinājums nenāk pēc testa.piekrist vai nē, tā ir sievietes darīšana, bet piedāvājumam jābūt.

Es tiku bildināta jau krietnu laiciņu pirms paliku stāvoklī, bet tas būtiski paātrināja visu procesu ar precībām. Ja sākotnēji precēties bija doma vasarā, tad apprecējāmies jau Marta mēnesī.
Bet, ja arī nebūtu bijusi bildināta jau pirms tam, tad noteikti apsvērtu to domu, līdzko uzzinātu, ka esmu stāvoklī, jo abi esam pret ārlaulības bērniem. :)

Jā bet kāds tad ir risinājums šādai situācijai? Protams iedeāli ir vispirms apprecēties un tad bērniņu radīt. Bet ja piesakās neplānoti? Bildināt grūtnieci ir apvainojoši. Precēties stāvoklī ir "precēties tikai bērna dēļ". Bērns piedzimst neprecēties vecākiem - vispār ārlaulības bērns.
Kāds tad ir vislabākais risinājums?

Man liekas, ka lielākā problēma ir tad, ja piesakās bērns, bet vīrietis pat sarunu nekustina par kāzām. Lūk tad gan ir bēdīgi... a ko tad darīt? Kad saproti, ka bērns ir, bet vīrietis pat negrib īstu ģimeni ar jums

Jā, bet stāvoklī esot neprecētos.

Nē.
Uzskatu, ka nav jāprecas tikai tāpēc, ka ir pieteicies bērniņš.

Laulības ir priekš mums, tās vajadzētu organizēt, ja abu starpā ir mīlestība, uzticība un vēlme savienot viens otra likteņus uz mūžu .

Risinājums ir tāds, ka katrs dara kā grib, nevis kā cosmo konsīlijs nolemj.

Man liekas, ka lielākā problēma ir tad, ja piesakās bērns, bet vīrietis pat sarunu nekustina par kāzām. Lūk tad gan ir bēdīgi... a ko tad darīt? Kad saproti, ka bērns ir, bet vīrietis pat negrib īstu ģimeni ar jums

Nu es bērnu taisīju apzināti, kā arī netaisīju ar domu, ka gan jau, ka palikšu stāvoklī, tā mani uzreiz precēs - nēbūt nē. Ja bērnu apzināti taisa ar cerību precēties, tad nu bērnu tiešām nevajag. Es pati bērnu gribēju, kā arī gribēju to no sava vīrieša vienalga ar vai bez kāzām, līdz ar to netaisos kaut ko vīrietim uzspiest vai uzstādīt ultimātus.

Nē, tad manuprāt jau būtu par vēlu precēties, jo ar lielu vēderu taču neprecētos un kad bērns būtu piedzimis, tad jau vairs nekādas kāzas nesanāktu, jo sīcis būtu visu laiku jāpieskata. Tā kā es būtu ļoti nelaimīga, ja man tā gadītos.

Man vairāki draugu pāri ir precējušies, kad mazajam 1-1,5 gads. Nebija ne vismazāko problēmu. Nezinu, vai bērni sabiedriski vai omes to ļoti labi nomenedžēja, bet tiešām nebija nekādu sarežģījumu. Un to arī uzskatu par labāko risinājumu, ja neplānoti gadās palikt stāvoklī.

Man liekas, ka lielākā problēma ir tad, ja piesakās bērns, bet vīrietis pat sarunu nekustina par kāzām. Lūk tad gan ir bēdīgi... a ko tad darīt? Kad saproti, ka bērns ir, bet vīrietis pat negrib īstu ģimeni ar jums+

vieniga izeja ka dara daudzas, teikt ka negrib preceties. Atklāti jau reti kura atzis ka šo vecis neprec:D

Vai arī kā Lovisai uzskats, viss, dzīve norakstīta, var iet kārties :D
Tikai tāpēc, ka dzive nenoritēja "pēc plāna"

Es paliku stāvoklī un tad mani bildināja, tad jau laikam man aiz kauna tagad zemē jālien...
Uzskatu, ka esam ģimene arī bez papīriem, bet, kad būs mazais, tad nokārtosim šo lietu arī oficiāli. Esam kopā jau 6 gadus. Priecājos, ka bebītis ir manam draugam kā pamudinājums, ka reiz vajadzētu arī oficiālu ģimeni, ne tikai sajūtu līmenī.

Man liekas, ka lielākā problēma ir tad, ja piesakās bērns, bet vīrietis pat sarunu nekustina par kāzām. Lūk tad gan ir bēdīgi... a ko tad darīt? Kad saproti, ka bērns ir, bet vīrietis pat negrib īstu ģimeni ar jums

Kopš kura laika papīrs liecina par to,cik ģimene ir īsta. Ir cilvēki,kuri vienkārši nevēlas precēties un tā ir viņu darīšana.

Vai arī kā Lovisai uzskats, viss, dzīve norakstīta, var iet kārties

Kāpēc kārties? Vienkārši uztaisīt abortu un problēma atrisināta.

Vienu gan zinu droši - noteikti neprecētos ar punci! Tad noteikti pagaidītu, kamēr bebis piedzimst un paaugas drusciņ. Jo savās kāzās man gribas foršu ballīti nevis bezalkoholisko šampi un nelabumus.

Es ar negribētu precēties stāvoklī būdama. Bildināja gan mani kādas divas nedēļas pēc bērniņa piedzimšanas, visu laiku nepamet sajūta, ka bildinājums bija tieši dēļ bērna. Tā atklāti n emaz neesmu viņam to jautājusi.