Ja jūs paliktu stāvoklī, saderinātos?

pastav pastav.Un daudzi skatās uz tadiem škībi. Patik tas kadai vecmeitai vai ne!

Tā vien liekas, ka Tu dzīvo kaut kādā mucā un no turienes speciāli neej laukā, lai tikai skatītos uz pasauli citādāk nekā parastā - pelēkā masa. Nedzīvojam 20 gadus atpakaļ, tad tas bija aktuāli, jā.

Nē. Gribu, lai manās kāzās meita pa priekšu skrietu ziedlapiņas vecākiem pie kājām kaisīdama :D

Nu ja puisis bildinātu, piekristu. Bet kāzas gan vēlāk, kad mazais piedzimtu un paaugtos.

Jā, redzu. Jo bērns ir arī mans. Bet norakstīt visu savu dzīvi un pavadīt to ar cilvēku, kurš ir vienaldzīgs - nekad.

kapec jadzemde no vienaldziga cilveka berns? Tikai no taeda ko ļoti mīli sanak laimigi,skaisti un veikmigi berni. Mīlestībā bērnui jārada.

Tīši netīši sanāca apprecēties īsi pirms ieņēmām bērniņu, jo nebijām plānojuši vēl ģimenes pieaugumu. Drīz vīram paziņoju par vēl vienu mazu kāzu dāvaniņu :)

Tagad ir tendence vispār neprecēties. Atgriežamies pasaku pasaulē. Mēs sapņojam, ka jā, bet realitātē - tu ko, nē, nē un vēlreiz nē.

Esmu par kāzām pirms bērna, jo tādu ģimenes modeli es novēlētu arī pēcnācējiem. Es neesmu par kāzām dēļ bērna, jo tās būs mocības ikvienam. Es neesmu par bērnu "tāpat vien", jo tomēr vārdam "ģimene" ir ne tikai spēks, bet arī nākotne.

Faktiski, saderināties ir iesniegt iesniegumu par laulībām. Saderināties vārdiski varam arī bērnu dārzā :)

Tā vien liekas, ka Tu dzīvo kaut kādā mucā un no turienes speciāli neej laukā, lai tikai skatītos uz pasauli citādāk nekā parastā - pelēkā masa. Nedzīvojam 20 gadus atpakaļ, tad tas bija aktuāli, jā.

muca tu dzivo ja nezsini ka ta kā es doma daudzi, un turpinas domat. Tev grūti pienemt ka ta tas ir?

Mans viedoklis ir vienkāršs - ja jau līdz bērniņa ieņemšanai attiecības nav oficiāli (pilnīgi trūkst ideju kā savādāk to nosaukt) nokārtotas, tad man liekas pat muļķīgi uzreiz steigties to izdarīt. No tā nemainās savstarpējā mīlestība starp topošajiem vecākiem un gaidāmo bērniņu.
Skaistākais variants, protams, kāzas un tad bērniņš.

kapec jadzemde no vienaldziga cilveka berns? Tikai no taeda ko ļoti mīli sanak laimigi,skaisti un veikmigi berni. Mīlestībā bērnui jārada.

Ja cilvēks man ir vienaldzīgs, nenozīmē, ka arī bērns tāds būs. Mani pašu uzaudzināja vīrietis, kurš nav mans miesīgs tēvs. Mīlēja kā paša meitu. Ja bērns piesakās tādos apstākļos, noteikti atnāks arī mūža mīlestība un, ja mīlēs Tevi, mīlēs arī Tavu bērnu un bērns augs mīlošā ģimenē.

Man apkart daudzi apprecejas, kolidz uzzinaja, ka bus bebis. Neko nosodosu neredzu, ja paris mil viens otru. Sie pari vnk uzskatija, ka bernam esot jadzimst laulata gimene.
Par sevi, neaprecejamies, lai gan manam doma bija, bet es uzskatu, ka vel paspesim.

Nē. Bērna dēļ neprecētos. Negribu tadu variantu - uzrodas bērns un tad fiksi jāskrien precēties, lai gan pirms tam tāda doma nebija pat pacelta.

muca tu dzivo ja nezsini ka ta kā es doma daudzi, un turpinas domat. Tev grūti pienemt ka ta tas ir?

Tā domā tikai cilvēki, kuri dzīvo kaut kādos Padomju laikos.
Kāpēc, lai man būtu grūti pieņemt?
Neesmu ārlaulības bērns (kā Tu nosauc) kā arī man nav ārlaulības bērnu (kā Tu to nosauc).

kapec jadzemde no vienaldziga cilveka berns? Tikai no taeda ko ļoti mīli sanak laimigi,skaisti un veikmigi berni. Mīlestībā bērnui jārada.

+

AIj un vispār autore prasīja vai mēs saderinātos nevis uzreiz skrietu pie altāra :D zināmi gadījumi kas saderinās un novelk pāris gadus tādā statusā :D

:D iepriekš par šo tēmu jau izteicos. viss atkarīgs no situācijas un otra cilvēka. Pirms gada es būtu teikusi tāpat, ka vispirms kāzas, tad bēbis un nevis otrādāk. Bildinājums bija pirms 10 mēnešiem, kāzas būs nākammēnes, bet ap pagājušajiem Ziemassvētkiem sapratu, ka mīlu savu vīrieti patiesi un no visas sirds un vēlos bērniņu. Tagad gaidu ģimenes pieaugumu un mani nemaz neuztrauc bezalkoholiskais šampanietis kāzās. Vienīgā svarīgā lieta ir "jā"vārds, mani mīļie cilvēki līdzās un mans dārgais vīrs un viņa bērns puncī. Un man ir pilnīgi pie kājas, ka ciema tantes domā, ka precos bērna dēļ, es zinu patiesību un man ar to pietiek.

Nē.Nepatīk uzksats,ka jāprecas bērna dēļ.Un es gribētu precēties esot savā labākajā formā un lai var valsi izgriezt un arī alko palietot.Labāk koncentrētos uz bērna nākšanu pasaulē nekā uz kāzu rīkošanu.Kam lieku stresu šajā jaukajā laikā?Labāk visu izbaudīt. :)

AIj un vispār autore prasīja vai mēs saderinātos nevis uzreiz skrietu pie altāra zināmi gadījumi kas saderinās un novelk pāris gadus tādā statusā

oficiali saderināts esi tad kad zagsā uzrakstīts iensiegums par laulību pieteikumu un noteikts kāzu datums.

Kubiet es ironizēju :D Neuztver tik nopietni. :D

Noteikti nē!
Man šāda situācija jau bija. Paliku stāvoklī pirms bildinājuma, radi teica, ka jāprecās, vīrs arī gribēja. Es atteicos, jo nekad pat tādu domu neesmu pieļāvusi, ka varētu precēties ar bēbi vēderā. Man tā neliekas skaista kāzu diena.

Salaulājāmies, tad kad mazajai jau bija 11 mēneši. Kāzas bija palielas, skaistas un ar prieku tās atceros. Un visi trīs tāpat esam ģimene un savu dūdinu par ārlaulības neuzskatu. :)

Katrā ziņā otreiz rīkotos tieši tāpat!

Protams, ka saderinātos un arī apprecētos, lai bērns dzimtu ģimenē. Tas, varbūt, nebūtu mans super-variants, jo kā daudzas, arī es vēlētos savās kāzās paballēties, bet nekas ārprātīgs tas arī nebūtu.

Noteikti nē. Es pat mazliet apvainotos, ja vīrietis nebūtu bildinājis mani visus iepriekšējos gadus, bet momentā bildinātu uzzinot par bērnu. Kas, es bez bērna esmu bijusi mazāk svarīga un tad viņš ar mani kopīgu nākotni laulībā neredzēja, bet ar sīko uzreiz ieraudzīja? Respektīvi - nebūtu sīkā, tā ari nebūtu bildinājuma? Bildinājumu bērna dēļ man nevajag.