Mazliet banāli, bet man šķiet mīļi, ja bildinājums tiek izteikts vietā, kur ir iepazinušies (protams, ja tas nav kāds deju klubs), vai arī izteikts vietā, kur vēlāk var arī svinēt kāzas un vest savus bērnus atpūtā ar stāstu, ka te reiz tētis meties uz ceļa mammas priekšā :)
Piekritīšu Favel, man šķiet forši, ja bildina kādā pārim īpašā vietā. Man tā bija,bildināja tur, kur bučojoties pavadījām pirmos randiņus, mīļais bija pacenties un mums būs skaists stāsts, ko bērniem stāstīt.
Man pašai gan nebūtu nekādu iebildumu arī par jebkādu citu bildinājumu, publisku vai nē,ieplānotu vai spontānu, jo savējam es teiktu jā jebkurā brīdī un vietā.
Es noteikti negribētu, lai mani bildina publiskā vietā (arī restorānā nē) un kaut kā negribētos, lai tas notiek tādos svētkos kā Valentīndiena, Ziemassvētki u.c. Tālāk jau man vairs nav tik svarīgi, kā tas notiek, kaut vai mājās ēdot vakariņas vai kopīgas pastaigas laikā. Galvenais, lai īstais cilvēks bildina, viss pārējais ir mazsvarīgi!
Mēs aizbraucām atpūsties un nosvinēt divatā kopābūšanas gadadienu un tad nāca bildinājums. Nezināju, ka mani bildinās, tāpēc biju nedaudz pārsteigta, bet man ļooti patika viss :) Mēs bijām ļoti skaistā vietā, atvērām šampi un vnk izbaudījām divvientulību :) Es īstenībā nekad nebiju domājusi kā tas būs, man laikam nebija svarīgi KUR un KĀ viņš izteiks bildinājumu, galvenais, lai vispār to pasaka. :)
nekad negribētu piedzīvot publisku bildinājumu. Tāpat arī man sapņu bildinājums nesaistās ar rozēm, svecēm, krišanu ceļos un pat ne ar gredzenu, es to visu negribētu. Katrai sapņu bildinājums savādāks, man tas noteikti būtu kaut kas stipri vienkāršs, no sirds, bez izskaistinājumiem un garām ievada runām, galvenais, lai cilvēks to vēlas darīt un var just, ka par to tiešām ir domājis un gribējis.
Negribētu publisku bildinājumu un negribētu bildinājumu kā dāvanu Ziemassvētkos(vai citos svētkos). Viss pārējais - mazsvarīgi.
Taču, autore, tu labāk palīdzi viņam gredzenu izvēlēties, jo kā rāda pagātnes diskusijas - gredzens daudzām ir pats svarīgākais visā procesā, jo nesmuka gredzena ēnā nobāl pat vislabāk izplānotais bildinājums.
publisks bildinājums man personīgi būtu lielākais murgs, kādu var iedomāties.
bet vispār - es gribētu bildinājumu, kas ir tikai mīļotā vīrieša izdomāts, nevis ar kaut kādu draudzeņu palīdzību
Pievienojos tām, kas ir pret publisko. Manuprāt, ļoti novazāts veids.
Es gribētu vienkāršu, bez garām runām, tā no sirds. Kādā no mūsu pastaigām mežā, vai vienkārši mājās, no rīta, vakarā, gultā, uz zemes - nav svarīgi kur, galvenais, ka viņš tieši mani būtu izvēlejies par sievu. Protams, lai es to nezinātu, citādi, jau zūd tas parsteiguma moments :D
Tie publiskie bildinājumi ir kaut kāda stu*** amerikāņu filmu mode, kas parāda, ka sievietēm tas "baigi patīk". Tas ir pats šausmīgākais, ko var izdomāt un tādam tikai var atkraut ar beisbola nūju pa galvu. Tas ir kā piespiedu "jā" variants nevis pateikt, ka vēl padomās/vai vēl nē. Cik tie video redzēti youtube - padomāju tikai, ka nabaga meitenēm viena no mūža skaistākajām dienām sabojāta, padomāju tikai, slikti ka nav kāds metamais tam muļķim.
Man pat ar vienu bonusa personu no ģimenes loka jau šķita, ka tas notiek publiski. Bet skaisti. Viscaur ziedi, ziedlapiņas apkārt, svecītes, pa romantisko.
Vēl bija sarunas laikā aicinājums uz šo procesu no citas personas.
Gribu ko orģinālālu, obligāti personisku. :) svarīgākais jau ir cilvēks, kas to bildināšanu veic. Tad jau jebkurš variants šķiet mīļš un gana labs.
un man būtu vienalga vai tas ir agrā rīta stundā gultā zem segas
Tāds bija mans bildinājums! Agrā rīta stundā, gultā, zem sedziņas viņš man pajautāja vai es gribu viņu precēt! Vakarā pē darba devāmies nopirkt gredenu! Tagad cītīgi gatavojamies kāzām!
21
