Tas sākās gandrīz divus gadus atpakaļ, pakāpoties pa karjeras kāpnēm. Sākumā tās bija šad tad papildus stundas vakaros, tad jau katru vakaru un nu jau kādu gadu- no pāris stundām vakarā stundas ir pieaugušas līdz vēlai naktij vai agram rītam. Es apzinos- dotajā brīdī es sevi nogalinu, jo:
1. Strādāju vidēji 18 stundas diennaktī
2. Man prātā ir tikai darbs un darbs- nedēļas nogales es vienkārši viena noguļu vai nostrādāju
3. Man vairs nav draugu- jo neapzināti esmu viņus aizmirsusi, atstājusi novārtā- arī satiekot viņus- prātā tikai darbs (un pat viņu priekšā strādāju)
4. Par privāto dzīvi nejautājiet- pēdējo reizi iemīlējusies biju pirms diviem gadiem, seksuālas attiecības nav bijušas jau gadu
5. Esmu arī alkoholiķe- vakaros strādāju, dzerot enerģijas dzērienus un alkoholu (vīnu, alu)
6. Gada laikā mans svars ir pieaudzis par 45 kg
Esmu apmeklējusi psihologus, psihoterapeitus, taču neesmu neko izmainījusi- es gribētu visu savādāk, bet nevaru saņemties/nespēju sāky vai pat nezinu- kā to darīt. Brīžiem gan man ieslēdzas- ai, lai viss turpinās- būs sirdstrieka, būs.
Laikam šis apkopojums pa punktiem un izlikšana uz āru- primāri bija nepieciešama man. Tikai nezinu- ko iesākt tālāk..
2
