10.04.2014. sarunas

Guri,

Mari, par ko besis? Tev ēst nav ko, Tev mājas nav, Tev jādomā kā nopelnīt naudu, Tev vīrs mājās nenes ēdienu, pazudis, krāpj, izturas nežēlīgi, bērns slims? Tu taču staigā, elpo, bērns vesels, esi nodrošināta! Kur problēma? Okey, dzīve ar to neapstājas, bet cilvēki nemāk novērtēt to kas viņiem ir, un katru dienu čīkst, čīkst, čīkst ka nekas nav labi, ka viss ir tik draņķīgi, tā vismaz liekas!

Un kad Tu čīksti katrā beztēmā, ka darbu ditu gribi,neesi izgulējusies, viss ir slikti, nekas? :D

lilcha, http://www.tvplay.lv/parraides/ugunsgreks/379393?autostart=true

Ugunsgrēka sērija*

Jums ir šodienas sērija tv3play?

She*, noteikti kā pagatvošu vakariņas, tā uzrakstīšu! Saprotu Tevi, es jūtu, ka pat nesakot skaidrus faktus, aizrunājos. Aizmirstas man reizēm par to, ka nevajag un nedrīkst.

ja liktenis lēma, ka tam ir jāiziet cauri, tad ir.

Zini, kad pie manis nonāca šī atziņa - nu nav jau variantu, nav jau manos spēkos neko ietekmēt, tas, ka es raudāšu cauru dienu, ko tas mainīs? It sevišķi situācijā, kad mājās ir zīdainis. Nenoliegšu, pirmo mēnesi to vien darīju kā raudāju, paskatījos uz bērnu - asaras pa gaisu, gāju pa ielu - asaras pa gaisu, un tā pilnīgi visur!
Droši vari rakstīt, dalīta bēda, pusbēda. Forumā īsti nevēlos iztirzāt sīkāk.

Raise, es to interesantumu nekur nemanīju, kaut man ļoti interesē personības attīstīšana, strādāšana ar sevi un tā, domāju varbūt esmu ko garam palaidusi, bet nu skaidrs :)
Katrs čīkst tur, kur viņam labāk un par ko labāk :) Tam noteikti ir savi iemesli.

jonquille, vari uzrakstīt vēstuli, bet lasu un saprotu, ka laikam mums tās situācijas ļoti līdzīgas.

Vai vīram viss būs ok, to rādīs tikai laiks.. Jo nu jā, situācijas ir līdzīgas -

Jo, lai gan šobrīd jau ir 8 vai 9 mēneši, kad ir bijis jāiemācās sadzīvot ar visu, tas,ka nākamie ir izšķirošie, mani nereāli baida. un vel pēc tam gadi divi, kuri tad arī vel visu noteiks, par dzīves kvalitāti un tā.. Es visu laiku domāju - ka tik cilvēks paliek dzīvs, bet es labi zinu,ka šim cilvēkam aktīva dzīve nozīmē dzīvot. Un nevar domāt-ka tik mums viņu neatņem..

..gluži kā par mani rakstīts.

Interesanti palasīt, ja čīkstēšana vairāk saistīta ar sevis pilnveidošanu, sevis iepazīšanu utt.
Ir vēl meitenes, kuras skaisti raksta, tā teikt, pačīkst caur humoru vai izmanto tēlainos izteiksmes līdzekļus.
Labi, ir jau arī pavisam nopietnās problēmas, bet vai par tām būtu jāčīkst forumā, nezinu gan, es tā noteikti nedarītu. :)

She*, tam cilvēkam tagad ok vai kā?
Es vel neesmu tikusi līdz tam

ja liktenis lēma, ka tam ir jāiziet cauri, tad ir.

.. Varbūt tad, kad zināšu,ka viss jau ir labi, iemācīšos sadzīvot ar šādu domas gājienu, es vismaz ceru,ka līdz tam tikšu. Jo, lai gan šobrīd jau ir 8 vai 9 mēneši, kad ir bijis jāiemācās sadzīvot ar visu, tas,ka nākamie ir izšķirošie, mani nereāli baida. un vel pēc tam gadi divi, kuri tad arī vel visu noteiks, par dzīves kvalitāti un tā.. Es visu laiku domāju - ka tik cilvēks paliek dzīvs, bet es labi zinu,ka šim cilvēkam aktīva dzīve nozīmē dzīvot. Un nevar domāt-ka tik mums viņu neatņem..

Mari, kas tev par nelaimi notikusi ģimenē?

Parasti beztēmām izskrienu tikai cauri, tā starp citu, starp citām diskusijām..

Bet ja jau par čīkstēšanu, tad par čīkstēšanu. Gribētos piekrist tam vienas meitenes viedoklim, kura rakstīja, ka tie, kam ir visgrūtāk, tie jau nemaz nečīkst, ir vienkārši jāsaņemas un jādara.

To, kam es esmu izgājusi un vēl eju cauri tieši pēdējā pusgada laikā - nevienam dzīvē nenovēlu, esmu gājusi pa ielu un vienkārši birdinājusi asaras, mēnesi ar grūtībām mēģināju ēst, jo ir dēļ kā ēst (krūts bēbis mājās), un laikam vispār esmu pie pilna saprāta tikai tāpēc, ka nav jau variantu - bērnam vajag priecīgu un laimīgu mammu, bet nu jā.. visi šie pārbaudījumi ir likuši apstāties savā domāšanā - nekas, uzsveru - NEKAS, nav svarīgāks par veselību!!! Kad esi, pašam negribot, iemests situācijā, kad tavs ģimenes loceklis cīnās par savu dzīvību - tad goda vārds VISAS lietas, materiālās, nemateriālās - ir pilnīgi nesvarīgas.
Pašlaik uz šo laiku spēju atskatīties kā uz sava mūža svarīgāko mācību - ja liktenis lēma, ka tam ir jāiziet cauri, tad ir.

Tā kā, mīļās Dāmas, ir jāčīkst, bet reizēm tiešām vajag izvērtēt vai tas čīkstamais ir tā vērts, lai zaudētu savas nervu šūnas :D

man vismaz ir interesanti palasīt.

Kā ir interesanti čīkstēt? Man ar gribas zināt :D Vismaz no citu redzesloka, jo mans skatījums neredz visu :D

Čīkstēt arī ir jāprot. :D Kad Gurri čīkst, man vismaz ir interesanti palasīt. :)

Šodien tiku pie 2 biksēm un saulenēm (l) Sen nebijām ēduši Lidiņā, tad nu iegājām paņammāt pankūkas :D Mazais šodien pilnīgi nevaldāms, skrēja pie visiem bērniem, ko ieraudzīja, draudzēties :D Pēcpusdienā vismaz vējš pazuda un tik jauks laiciņš, jau kārtējo reizi škrobos, ka nav privātmāja ar dārziņu. Nu neko, iešu sauļot seju un dzert alu uz balkona :D

Šodien gandrīz neko neesmu izdarijusi, draugs pamodināja 7.30, kad devēsas uz darbu, pabrokastojām un es devos atpakaļ uz gultu :D tā nu līdz 12 nogulēju, puse dienas nogulēta, vismaz pīrādziņus ar spinātiem, tomātu un sieru izcepu :D jāuztaisa vēl vakariņas un tad vismaz kkas būs padarīts.

Labdien!:)

Vakar visu dienu pavadīju stresā skrienot no vienas vietas uz otru. Šī nedēļa ir ļoti smaga, ceru, ka tā ātrāk beigsies. Pašlaik sapņoju par zvilnēšanu saulītē ar sulu rokās:D:D:D

Te tak neviena ne par ko nekad nečīkst, nuuu tikai katru dienu par laikapstākļiem.

Es, es čīkstu! :) un ne tikai par laiku :D
Bet pavisam nopietni, es tiešām šeit reizēm ienāku, lai pačīkstētu pēdējā laikā. Jo neatkarīgi no tā, kas ir noticis, tas pa lielam neatbrīvo no studijām, naudas pelnīšanas, dzīvošanas un komunikācijas. Un vieglāk ir uzlikt neīstu smaidu, nekā atbildēt uz jautājumu - kas ar tevi?
Liela daļa, tie,kas nav saistīti ar manu ģimeni, neko nezin, es vispār to,kas notiek pasaku tikai tad, ja cilvēku uzskatu par uzticamu.
Un jāsaka paldies šejienei, kur ir tā vieta, kur varu pačīkstēt, jo reāli, es negribu nevienam uzplīties ar savu ņerkstēšanu dzīvē (jo aŗī tas,ka man visu laiku jautā-kā ir? liekas,ka čīkstu) Nu tik, cik reizēm sāku raudāt visur i uz ielām, i sabiedriskajā, lekcijās.. šodien arī notizlojos, jo sadomājos šīs diskusijas iespaidā par visu,jo manī turās, turās viss un tad viss nāk ārā ar tāāādu sparu, ka nu vai :D
Un paldies, piparene :) labās domas noder! :)
Un vispār, pienāca tas,ko gaidīju - ārā ir noticis sprādziens! Rīgā pašā mazāk, bet man te krūmi zaļo, māllēpes kā saulītes, zilsniedzes pilns pagalms, un pat nezāles bravūrīgi pa stundām aug! :)

Sveicieni visām meitenēm, kurām šodien svētki:

Meitenes, ja kāda vēlas iegādāties Crest Whitestrips zobu balinošās plāksnītes, rakstiet PM :)
Pasūtīju it kā priekš sevis un draudzenes, bet mazliet par daudz, jo bija vēl palikušas iepriekšējās, nav vairs man īsti nepieciešams balināt. :)