Ai, tak wee nomierinies, tev vēl hormonu vētras uznāk noteikti. Tavs vīrs ir normāls vecis - apprecēja, bēbi uztaisīja, rūpējas par ģimeni, pieņem tevi ar visiem taviem putniem galvā (šis nav domāts kā uzbrauciens). Es arī ilgi šitam periodam gāju cauri - kā kaut ko nepareizi pasaka, tā spuras gaisā, krokodiļu asaras un nabaga vīrietis nesaprata nemaz, kas notiek. Ar laiku tas pāriet un uz visām "sīkajām" lietām un viedokļu nesakritībām sāc raudzīties no cita skatupunkta, jau ar "pirms bērna" acīm un tas ir tīri medicīniski izskaidrojams fakts.
Es vārtos pa gultu. Dabūju ņemt darbā slimības lapu un diemžēl piektdien netikšu uz semināru uz kuru tik ļoti gribēju tikt, nu, skumji.
Pēc "brīvlaišanas" esmu nedaudz pastaigājusi pa randiņiem un sapratusi, ka bāc, visi foršie vīrieši laikam strādā manā darbā un ir precēti, jo tie, ar kuriem es biju uz randiņiem, man gadīgi atstāja tādu neforšu sajūtu, pareizāk sakot - nekādu sajūtu neatstāja. Es labprātāk uzpīpēju vai kopīgi papusdienoju ar tiem darba vīriešiem, bez visādiem romantiskiem nolūkiem, un no tā gūstu gandarījumu, nevis sēžu mašīnā ar vīrieti, kuram acīs rakstīts, ka no manis viņš grib tikai vienu.
Vispār, man iet forši, esmu laimīga. :)
13809
