Mīlu Rīgu un nespētu iedomāties, ka varētu mainīt dzīvesvietu uz klusāku nostūrīti. Pati nāku no nelielas pilsētas, taču nu jau pāris gadus dzīvoju Rīgā un viss ļoti patīk. Pagaidām gan dzīvoju klusā mikrorajonā, taču ja finanses atļautu, jau sen būtu pašā centrā, jo ļoti patīk cilvēku burzmas, trokšņi, automašīnas, mirdzošās reklāmas, ielu muzikanti un tā tālāk, un tā joprojām. Man tieši ir otrādāk kā vairumam cilvēku - Rīgā cilvēki šķiet foršāki, toties viņi ir tik daudz, ka tos nelaipnos bieži pat nepamanu. Katrs ir aizņemts savās darīšanās, katrs kaut kur skrien un steidzas, tāpēc patīk tā kustība. Kad aizbraucu uz dzimto pilsētu, tur gan jūtu īgnos cilvēku skatienus - visi izskatās drūmi, tos, kuri nav vietējie, nolūko no galvas līdz kājām, pēta, aiz muguras paklačojas. Sapratu, ka man der dzīve lielā pilsētā, jo savā dzimtajā pusē jūtos nogarlaikojusies un nelaimīga jau pēc vienas dienas ciemošanās. :D
111
