Rīga vai nē?

Rīga nesaista. Pilns ar cilvēkiem, mašīnām. Sajūta tāda, ka visu laiku kaut kas "skan" apkārt, un ko gribas "izslēgt". Nevari atslābt, it kā būtu nemitīgi uzvilkts. Priekšroku dodu dzīvei ārpus Rīgas. Tur ir miers. Tas, ka Rīgā ir daudz iespēju man nešķiet vilinoši, lai dzīvotu šajā pilsētā. Arī mazajās pilsētās pats galvenais ir pieejams, izņemot darbs, lai, cik sērīgi tas nebūtu.

dzīvoju Rīgā pa darba dienām, bet nesaista, nākotnē noteikti sevi te neredzu, tāpēc priekšroku dodu savai dvēseles pilsētai- Siguldai, kura arī nemaz nav tik tālu no Rīgas :)

man neiipashi patiik, bet Riigaa ir daudz visaadu iespeeju, ne tikai darba, bet arii kultuuras utt, izdomaa aiziet uz kiniiti,aizej,bez problemam un plaanoshanas..

Es izvēlos Rīgu. Esmu dzimusi, uzaugusi un vēljoprojām dzīvoju te.
Man personīgi patīk tās visas drūzmas un cilvēki, tie visi trokšņi un mašīnas, gaismas visapkārt vakaros, eh. Un te viss ir pieejams, salīdzinot ar citām LV pilsētām, lielākas iespējas. Arī izklaides iespēju daudz.
Nedomāju, ka kkad mūžā dzīvošu citā LV pilsētā, bet nu nevar jau teikt nekad. :D

Kad iedzīvosies tad pati kļūsi viena no tām virsū skrējējām.;) Lai arī cik muļķīgi neizklausītos tad Rīga arī ir vienīgā vieta Latvijā ,kas man nudien patīk. Visu dzīvi esmu bijusi pilsētas meitene ,tā nu neko arī netaisos mainīt. Kā reiz lauki mani nomāc,nepatīk tā vientulība,klusums utt. Laikam esmu pilnīgs pretstats šeit vairākumam,bet jo lielāka pilsēta,drūzma un viss ,kas pie tā piederās,jo labāk es jūtos.

nāku no mazpilsētas, skolas laikos tur bija forši, bet ar krīzes atnākšanu ielas pamatīgi patukšojās, visi mani draugi aizbrauca studēt citur (pārsvarā uz Rīgu), tagad arī palika tur un strādā. kad esmu savā pilsētā ilgāku laiku, pārņem reāla navkodarīt sajūta un apātija. noteikti izvēlos Rīgu.
Tiesa, atceros, kad sanāca braukāt uz Rīgas centru, uzreiz pēc tam pirmā lieta ko darīt, atgriežoties mājās, bija duša. Rīga man atstāja tādu lielu netīrības sajūtu, bet tagad, ja nevazājos pa sab. transportu, pieradu un Rīgas centrs šķiet viena no foršākajām vietām, kur dzīvot jaunam cilvēkam. Plašas darba, studiju un izklaides iespējas. Daba gandrīz visās tās izpausmēs (jūra, ezeri, parki, meži) arī ļoti tuvu.

Noteikti izvēlos Rīgu. Līdz pusaudžu gadiem dzīvoju citā pilsētā, tagad, kādus 8 gadus pa Rīgu. Aizbraucot uz dzimto pilsētu vienu dienu tur varu tikai izturēt. Riebjas tā navkodarīt, visivisuspazīst sajūta.
Mīlu Rīgu par to, ka esi viens no tās masas, katrs garāmgājējs nav tavs skolas biedrs/ biedra vecāks u.t.t. Ir kur iet, ir ko darīt.
Kad gribās pikniku vai pāris dienas pie dabas pabūt - easy, nav jau tālu.

Esmu uzaugusi Rīgā, tāpēc man patīk. Ir vismaz daudz vietas, kur var aiziet, un darbu arī vieglāk atrast nekā mazpilsētās. Pašlaik dzīvoju pierīgā, ir svaigs gaiss, mežs un ezers blakus, tas tomēr ir labāk nekā centrā. Centrā gan nepatiktu dzīvot: daudz cilv., transports un piesmacis gaiss, būtu grūti.

Man nepatīk Rīga un vispār lielas pilsētas,kur drūzmējas cilvēki.

Dzimusi un augusi esmu Rīgā. Citur dzīvot negribu.
Šeit ir viss, kas dzīvošanai nepieciešams. Tuvu jūra, pilns ar ezeriem, tāpat ir pietiekoši plaši meži, daudz upes. Arī veikali, medicīnas iestādes, lidosta, teātri un opera. Īsumā - šeit ir viss.
Nejūtu, ka Rīgā būtu daudz cilvēku. Daudz cilvēku ir Frankfurtē, Berlīnē, NY, Stoholmā - nu, tiešām lielās pilsētās un Ķīnā. :D
Pārējās Latvijas pilsētās man patīk, bet tikai, ja runājam par atpūtu reizi gadā. Piemēram, slēpošanas sezonas laikā kaut kur tuvumā Zviedru cepurei noīrēt namiņu. Ilgtermiņā dzīvot kaut kur ārpus Rīgas nevarētu. Nekā nav, tukšums. Tāda depresīva noskaņa par spīti zaļumiem un zemām ēkām.
Augstākais uz ko es parakstītos būtu māja Rīgas rajonā. Un pat tad es diez vai gribētu dzīvot tālāk kā "RĪGA" zīme.

Rīga ziemā, vasarā ļoti tālu no tās.

Dzīvoju ar vienu kāju Rīgā un ar otru pierīgā, dzīvoju pie pašas Rīgas robežas. Ļoti patīk vieta, kur dzīvoju, pie mājas pat tirdzniecības centrs, līdz centram 10min ar mašīnu. Pašai ir arī dzīvoklis mazpilsētā, 23km no Rīgas, sevi iedomājos arī tur pēc pāris gadiem, strādāt noteikti gribētu tikai Rīgā, tapēc mazpilsēta būtu tāda kā neliela aizbēgšana no Rīgas :D
Principā man atkal ir tas, ka es vēlētos dzīvot ārzemēs, piemēram Londonā, tad, kad aizbraucu uz Parīzi, tad arī tur gribēju dzīvot :D

Rīga un tikai.

Pirms aizbraucu uz Ņujorku, šķita, ka Rīga tāda liela un drūzmaina (pati uzaugu mazpilsētā), tagad liekas, ka tāds miests vien ir! :D
Pašā centrā gan dzīvot ilgi diez vai varētu, tomēr to zaļumu prasās.

Pēc Londonas tiešām nesaprotu, kur Rīgā ir tās burzmas par ko visi tā runā? Man šķiet pustukšas ielas. Varbūt tik, cik ap centrāltirgu tantes grūstās pie tramvaja durvīm un viss.
Esmu lauku meiča ar pilsētu sirdī, šobrīd to arī izvēlos. Pēc gadiem 20 varbūt arī gribēšu kaut kur laukos, mierā un klusumā.

Ļoti nepatīk Rīga - nelatviska, nesakārtota, netīra. Nekad negribētu tur dzīvot. Arī pierīgas rajoni īpašu sajūsmu neizraisa...

Noteikti nekad negribētu dzīvot Rīgā, nu nepatīk man tā burzma un milzīgais daudzums nelaipnu cilvēku ar neko neizsakošām sejām. Esmu dzīvojusi gan lielpilsētā, gan mazpilsētā un tagad atkal esam atpakaļ mazpilsētā, man patīk klusums, miers un savs mazdārziņš :)
Pat pēc iepirkšanās braucieniem uz Rīgu man ir tāds neliels stresa stāvoklis, laikam neesmu īsti radīta pilsētas dzīvei :D

Mācību dēļ esmu Rīgā, bet tā lābprāt dzīvotu tikai pa savu māju pusi.

Darbs Rīgā ir ok, bet dzīvošana Rīgā - nu nē! Visu bērnību esmu nodzīvojusi Rīgā, bet tagad dzīvoju pierīgā un esmu laimīga. :) Manuprāt, ja dzīvo viena vai ar otru pusīti, tad Rīga ir ok, bet ja ir sīči, tad Rīga manā skatījumā neder (vismaz man).

pagaidām mans aicinājums ir pierīga - zaļums apvienojumā ar vieglu pilsētas sasniegšanu.
man patīk gan lauku miers, gan pilsētas kņada, līdz ar to ideāli būtu dzīvot netalu no Rīgas mājā.