Visu grūtniecības laiku biju 100% pārliecināta, ka man būs ūdens dzemdības Vidzemes slimnīcā. Lasīju ļoti daudz par šo tēmu, meklēju info., plusus un mīnusus utt.
Tad pienāca brīdis, kad ar vīru braucām uz Vidzemes slimnīcu iepazīties ar nodaļu, galveno vecmāti un.. viņa mani atrunāja no šī soļa :D nezinu, kāds iemesls viņai bija to darīt, bet visas sarunas gaitā apgalvoja, ja vēlēšos ūdeni, tad dzemdību telpā ir milzīga duša, kur varēšu sēdēt, cik vien tīk un par baltu velti :D
Apgalvoja, ka var būt arī tā, ka tieši kontrakciju laikā to ūdeni pat redzēt negribēsies, un, ja noslēgts līgums ar vecmāti tikai dēļ tā, tad nu jā - nav vērts.
Protams, es pati biju pilnīgi pārliecināta, ka man gribēsies ūdenī, jo es vienkārši esmu ūdens cilvēks - visu grūtniecību braukāju uz ūdens aerobiku grūtniecēm utml.
Bet nu pienāca TĀ diena.. un ziniet, tā arī bija - uz 5 min. iegāju tajā dušas telpā un sapratu, nē, man tas neder.
Bet toties tagad Mazā ir īsta zivtele - varētu visu dienu vannā sēdēt un plunčāties :D pirmo reizi likām viņu vannā vien nedēļas vecumā - bērns bija tiiiik laimīgs :D gribētos jau domāt, ka tā mana ūdens aerobika arī tur spēlē savu lomu.
210
