Kad beidzas nakts....

Un kāda jēga ir no tādas dzīve vilkšanas, ja tā nav nodzīvota lamīga. Var jau izlikties ka viss ir kārtībā, tomēr galu galā tas ir apmāns.
Tas ir kā kad tikko tiki pāri vienam grāvim, bet simtiem vēl priekšā, kāda jēgā mocīties?

Tu nezini kadi gravji Tev prieksa, ja vien pati negrasies tos rakt. Sanemies!

Āāā, kā man riebjas visi šitie pašnāvnieku varianti.
Es saprotu, ka ir grūti un dažreiz arī grūtāk nekā citiem, bet pašnāvība ir vislielākā gļēvulības un egoisma izpausme, jo tas nozīmē to, ka tev nospļauties par visiem pārējiem, kuri tevi mīl kaut gan tev tā iespējams neliekas.
Tu vispār esi stāstījusi kādam par savām problēmām un likstām? Jeb tikai visu laiku vāries sevī un domā, ka neviens tevi nemīl un nekas nav labi?
Saņemies!!! Izrunājies ar kādu, tiešām paliks labāk.

Vari uzrakstīt man, es arī varu mēģināt uzklausīt un palīdzēt kā nu mācēšu!
Šodien labāk ej gulēt un no rīta būs svaigāks skats uz dzīvi. :)

Ja kaut kas nesanāk, nekas - ej tālāk! Atkal nesanāks - nepadodies, turpini cīnīties! Visi ceļi, kuriem esam gājuši cauri mūs vienmēr noved līdz tam pareizajm, galvenajam.
Grūtības padara mūs stiprus. Bieži vien var nākties piedzīvot īstākās šausmas, bet tās vienmēr mums dod kādu mācību. NEKAS NENOTIEK BEZ IEMESLA.

Nekada gadijuma nepadoties...Man ari bijusi tiesam smagi periodi un kas palidz ceriba ka bbus labak..Es censos novertet to kas ir..citi nevar ne staigat, ne dzirdet neko..Man palidz muszika, iepirksanas..nu laik gan esmu diezgan liela vienpate un nav tuvu draugu, be tludzu nenodari sev neko launu...

Man tā arī netapa skaidrs, par ko tāda čīkstēšana? Viss tik slikti, tik slikti, vienmēr ir bijis slikti un vienmēr būs slikti... A kas tieši slikti? Tevi nemīl? Tevi kāds pameta? Tev darbā problēmas? Naudas nav? Ēst gribās? Nu kas par lietu, ka tik ļoti gribās smadzenes izšķaidīt pret sienu?...

Gandrīz jebkuram cilvēkam pienāk pusmūža krīze kad esi jau padzīvojis un jau saproti kā nodzīvosi atlikušo mūžu. Kad lielie un plānotie varoņdarbi tā arī paliks neaizsniedzami.
Un kapitālisms diktē veiksmīgas dzīves noteikumus: izglītība, darbs, karjera, ģimene, privātā māja u.t.t
Un ja nespēj to panākt tad nav jājūtās kā nepilnvērtīgam. Visa apkārtējā pasaule ir uzbūvēta uz mērketingu un patēriņu. Vajag censties nesēdēt uz šīs adatas, kas diktē visu dzīvi.

Mēģini sakārtot garīgo pasauli.
Pievērsies reliģijai vai meditēšanai, tas palīdz.

Nu, parasti tie, kuri publiski saka, ka darīs galu - nekad to nedara.
Tā kā..nav ko cepties.

Piekrītu Neonam, ir jābūt kaut kādam pamatam šādām domām, ja tas notiek ne no kā, tātad mēness fāzes vai iedzimtas psihozes, citas izskaidrojums nav.
Dzīvē var būt daudz sliktāk, es sev vispār liedzu domāt domas, par kaut ko tik negatīvu, es gribu ticēt, ka mums ir dota fantastiska dzīve, kāda lielai daļai nav dota, materiāls ir gaistošs, tur nobāl veselība, slimības, kas skar pat visturīgākos cilvēkus, un šķietami laimīgākos ar ģimenēm un draugiem.
Vai Tev trūkst veselības, vai Tev ir fiziskas problēmas? Ja nē, kas ir tas kas nospiež?
Darbs, neveiksmīga karjera, daudzas lietas sabrūk? Daudzi cilvēki ar to saskarās, un no totāla fiasko ceļās un lido tālu, jo ir rakstura stingrība.
Visa vara ir mūsu pašu rokās, darīt sevi laimīgu vai norakt!

big bad wolf, bullšits, ir dažādi pašnāvnieki, jā, arī tādi kuri raksta publiski, iespējams neapzināti meklē vēl kādu salmiņu.

Drosi vari uzrakstiit arii man-varbuut varu paliidzeet.