Es savu draugu jau labu laiku ta teikt stalkoju. Ta jau ir kluvusi par tadu ka apsestibu. Jo es neuzticos vinam, bet pamest nespeju. Un tas ir sausmigI. Tagad jau briestu uz to, ka ts vairs nevar. Bet no sakuma ta nebija. Akli uzticejos, goda vards nevareju iedomaties, ka vins varetu melot man. Un pavisam nejausi to uzgaju, tas bij soks. Tapec tagad liekas, ja busu lietas kursa par visu, visas paroles, telefons, tad it ka es sev pietaupisu to briesmigo soku, sapes, vilsanas.. Bet isteniba tas ir ka apburtais loks. Vai nu uzticies, ja ne, tad jaizbeidz sadas attiecibas. Bet viegli but kadam to ieteikt, bet pasas gadijuma...