Vai juus vareetu?

bez veikaliem - mierīgi, bez manas vannas mēnesi man gan ir grūti iztikt. kaut duša katru dienu, tāpat pietrūkst izmērcēties vannā.
varbūt cilvēkiem, kuri daudz strādā un ikdienā nav laika šopingot (lasīt - tērēt naudu) iepirkšanās ir obligātais atvaļinājuma pasākums.

Jā un kā vēl varētu, pat ļoti vēlētos. :) Mani paziņas katru gadu dodas uz mēnesi prom no Latvijas uz kādu valsti un izstaigā visas vietas, nu gandrīz visas labākās un skaistākās vietas. :) Viņi šogad pabija Dominikānā :)

A kāpēc jums ceļojot unn baudot ir svarīgi šopingot un smukas lupatas kas mugurā? Man būtiski lai ērti, varu atļauties un izjūtu kaifu. Špoings jebkur mani dzen izmisumā. Nu tas ir man:0

Protams, ka varētu. Ja vien tā būtu skaista vieta, man iepirkšanās ir sekundāra lieta. Cik gan var iepirkties? Man šķiet, tagad cilvēki pērk visu iepirkšanās pēc, nevis tāpēc ka vajadzētu. Tik daudzām meitenēm skapjos stāv drēbes ar visām birkām, tā ari nekad nevilktas...Man ir vairākas draudzenes, kam tā ir. Es to nesaprotu, jo pati iepērkos tad, ja kaut ko tiešām vajag un pērku tikai tad ja patīk pa īstam un ir labas kvalitātes.
Būtu laimīga mēnesi dzīvot pie jūras, nomalē. Saule, jūra, ko gan vairāk vajag. :)

Es soreiz biju domaajusi ,vai jums tas dariitu prieku-staigaat sortinos un kreklinaa paarvaraa-nebuutu taa izraadisanaas varbuut.Vai tas neapniktu ,priecaaties par dabu un tikai ...?
Vai tomer dotu labaak izveeli vietaam,kur buutu arii lielveikali?

Nu to jau tā nevar salīdzināt. Atkarīgs no vietas. Protams, ka, piemēram, Nicā gribas vakarā uzvilkt kokteiļkleitu, aiziet uz kadu restorānu un nopirkt kādu labu kurpju pāri un somu, nevis mēnesi uz vietas dzīvot kāda nomaļā pludmale teltī. Jo tas piederās pie vietas.

Bet, teiksim, kalnos Nepalā vai kadā Meksikas pludmalē varētu dzīvot bez veikaliem un "promenādēm", jo tur jau ir citas lietas ko izbaudīt.

Jackie-nu tu saprati mani-es domaaju tiesaam prom no cilveekiem...
Peec vairaakaam teemaam sapratu,ka cilveekiem loti patiik iepirkties-tas dara lielu prieku.Tiesi tas iepirksanaas moments...

Mēneša garumā, bez kāda jaukas mazpilsētās ar restorāniem un kafejnīcām, varētu būt tomēr diezgan vienveidīgi. Man patīk apmēram 3-6 dienas pie dabas un bez cilvēkiem un tad 2 dienas pilsētā. Zinu cilvēkus, kas ir nogājuši 200 km dabas taku 4 dienās, nu tādu atpūtu es arī nesaprotu. Kādās 7 dienās tas būtu normāli.

Jackie-nu tu saprati mani-es domaaju tiesaam prom no cilveekiem...

Jā, nu es domāju, ka mēnesi varētu izturēt un tiešām ar prieku. Es vēlētos kaut kur Tibetā pie mūkiem meditēt, nodarboties ar jogu, vērot dabu. Iegūt zināšanas. Attīrīties gan fiziski, gan garīgi. Tas būtu lieliski!:)

Kaut gan nenoliegšu, shopping spree Berlīne man arī nāktu pie sirds:D

Jackie-es tiesi domaaju par Tibetu loti biezi-man loti intereseetu ...
atceros,ka iepazinos ar interesantu sievieti Tahiti -maakslinieci.Vina teica,ka pusi gada dziivo Morea un pusi Pariizee.Tas man arii patiktu...pilniigi nosleegties no cilveekiem veel neesmu gatava.

Tikai jārēķinās, ka pēc tādiem braucieniem liela iespēja, ka cilvēks ļoti mainās iekšēji.
Man viens tuvs draugs nu jau vairākas reizes ilgstoši ir ceļojis tieši Tibetā, Nepāla, arī Indijā.
Pēc pirmā brauciena ļoooti izmainījās gan kā personība, gan vizuāli:D Vairs nevar paciest pilsētas dzīvi, nerod šādai pilsētas dzīvei jēgu, nemitīgi "velk" atpakaļ utt.

Nezinu, vai pati vēlētos tādas pārmaiņas, bet tā "restartēties" un "uzlādēties" gan varētu:)

Jaa, bez problemam jo man celojumi nesaistas ar brauksanu sopingot:)

Jackie-es arii daudz par to esmu domaajusi,tagad vareetu teikt,ka es arii piederu kaut kur jau pie tiem cilveekiem ,kurs dziivo loti nosleegtu dziivi.Man reizeem ir bail pat braukt ciemos pie saveejiem,jo loti nepatiik lieli saieti,daudz cilveeku,lielie veikali,burzma.Piekriitu noteikti tam,ka cilveeki izmainaas ,dziivojot prom no "normaaliem cilvekiem".To esmu pamaniijusi arii savos rados(no viira puses).

Vareetu pat 10 gadus, ne tikai meenesi.

Varētu. Ceļojumos es vispār pa veikaliem nestaigāju. Izņēmums bija tad, kad 2 nedēļas sabijām Londonā.

Man sapnis ir apmēram kaut kas šāds.



Pietiktu ar peldkostīmu, neko citu nevajadzētu, šopings pat nenāktu prātā. Gribētu arī no visas tehnikas uz to laiku atvadīties: telefona, laptopa, TV.

Man patīk mode, patīk pucēties, bet ja dotos ceļojumā un naudas būtu tik cik ir, lai to izmantotu lietām, kas domātas, lai var izzināt valsti un vietu, kur esmu aizbraukusi, nekādu kreņķu nebūtu. Nekad arī neesmu tādā amplitūdā domājusi, ka ja braucu ceļot tad šopings vienmēr nāk plusā, protams nerunāju tagad par pāris suvenīriem sev un ģimenei, bet jā. Man nebūtu problēmu tajā ziņā.

Vispār sen kā sapņoju par dienu, kad aizceļošu uz kādu tik skaistu vietu, ka varēšu atplestām acīm un rokām priecāties par dabas skaistumu un vienkārši lutināt dvēseli ar to, relaksēties un meklēt atbildes sevī uz jautājumiem, kuri tajā brīdī nomocītu mani :)